M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

STRAUTIŅŠ Bruno – tēlnieks.

Dzimis 1944.13.10. Bērzes pag.

Bērnībā vairākus gadus vadījis A i z p u t ē, kur māte bija rēķinvede A i z p u t e s vidusskolā (50.gadu I puse), tēvs ierēdnis kādā iestādē. Dzīvoja Avotu ielā 21, tā sauktā Folmaņa mājā.

Beidzis LVMA Tēlniecības nod.(1971). Kopš 1984 LVMA/LMA Tēlniecības nodaļas pedagogs, kopš 1998 Tēlniecības katedras vadītājs; profesors (1995). Izstādēs piedalās kopš 1969. Veidojis medaļas par mākslas, literatūras, teātra un sporta tematiku, kā arī portretējumus (Gleznotājs, 1973; El Greko, 1976; Aleksandrs Čaks Iedomu spoguļi, 1979; Kārlis Zāle – 100, 1988; Jāzeps Grosvalds, 1994; Kārlis Padegs, 1997; Leonīds Vīgners, 2006). Darbojies arī memoriālajā tēlniecībā (piemiņas plāksne diriģentam L.Vīgneram, 2006; kapa piemineklis filozofam P.Laķim Meža kapos, 2006).

Mākslas maģistrs (1992). Latvijas MS biedrs (1975). Starptautiskās medaļu mākslas federācijas FIDEM biedrs (1992).

Darinājis medaļu Aizpute – 750 (1998).   LE,&

devider

S - alfabēts