Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
STRAUTIŅŠ Egons – žurnālists, izdevējs.
Dzimis 1951.12.08. A i z p u t ē. Bērnība paiet vecāku dzīves vietā Sakas pag. Egleniekos. Mācījies Sakas 8-gad. skolā (1958 – 66). (Pamatskolā apguvu tās valodas un gramatikas pamatzināšanas, kuras izmantoju joprojām.), A i z p u t e s vidusskolā (1966 – 69). (Dzīvoju internātā, iemācījos uzvesties kolektīvā, par sevi pastāvēt, pamazām kļuvu par tādu kā līderi. Komjaunatnē iestājos 11.klasē, lai augstskolā nebūtu lieku jautājumu, vecāki arī vairs neko neiebilda). Studē LVU Filoloģijas fak. Žurnālistikas nodaļā (1969 – 74). (Universitāte profesijai faktiski neiedeva neko, varbūt vienīgi to, ko sauc par vispārējo inteliģenci.). Jau studiju gados ar Ē.Hānberga protekciju sāk praktizēties Cīņā (lai pats nopelnītu kādu rubli). Pēc beigšanas darbs laikrakstā Cīņa – korespondents, vecākais korespondents, nodaļas vadītājs (1972 – 89). (Joprojām uzskatu, ka tā bija izcila vieta, kur tolaik varēja apgūt šo profesiju, un tur iemācījos ne tikai tīri tehniski gatavot materiālus, bet arī domāt, analizēt un argumentēt, lai varu atbildēt par katru nodrukāto vārdu (..), rakstīju par celtniecību, pat sanāca grāmatiņa „Būvlaukums manā bloknotā” ). Neklātienē mācījies Ļeņingradas Augstākajā partijas skolā (1983 – 86). (Par šo periodu būtu vērts noveli uzrakstīt, teiksim, „Divkosības akadēmija”. Pasākuma „sausais atlikums” – apguvu šīs pilsētas un apkārtnes īstās vērtības, iepazinu daudzus topošās nomenklatūras kadrus (..) un filigrāni izslīpēju kāršu spēles tehniku.). 1989 kļuvis par žurnāla Dadzis galveno redaktoru. (Tolaik „Cīņa” bija arī redaktoru kalve, un tā bija normāla karjeras attīstība.), pēc tam – SIA izdevniecības Dadzis valdes priekšsēdētājs visā tās pastāvēšanas laikā (1991 – 2004). (Šis periods manā dzīvē ir bijis pats labākais.). Tad uzņēmumu pārdēvēja par AS Diena. „Palaidis dzīvē” žurnālu Mūsmājas (1993 – 2013). Trešā un pēdējā darba vieta AS Lauku Avīze – žurnāla Praktiskais Latvietis galvenais redaktors (2005 – 2013 novembris). (Laikam nedarīju to slikti, jo noturējos ilgāk , nekā visi četri iepriekšējie galvenie kopā ņemot.). Pēc tam - brīvais žurnālists. (Turpinu regulāri rakstīt „Praktiskajā Latvietī” par vīru darbiem.)
Arī dzīvesbiedre žurnāliste (bijusi Mūsmāju galvenā redaktore, tagad žurnālā Māja apcer dārzus un suņus).
Jau labi sen dzīvoju šodienai – tad jau redzēsim, kas rīt atkal būs. Priecājos par katru dienu, kas pavadīta bez lieliem satraukumiem. Problēmas necenšos risināt, tās ātrāk vai lēnāk pašas atrisināsies. &