M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

STUNGURE Zigrīda – aktrise, dzejniece.

1928.05.09. D z ē r v e s muižas kalpu mājā – 2010.27.11. Rīgā

Man pieder arī kāds Kurzemes nostūris starp Durbes un Tebras krastiem. Tā ir mana bērnības zeme un ir ierakstīta manas Sirdsatmiņas Zemesgrāmatā (Z.Stungure).

Vecāki dzīvojuši D z ē r v e s muižas kalpu mājā (1949 nodegusi). Dzimšanas vieta muižas parkā pie mežrožu krūma, mātei nākot no brūklenēm. Ar Cīravu saistās viņas pirmie 8 dzīves gadi. Man bija māte, man bija tēvs, diemžēl ģimene mums neiznāca. 1936.gadā mammīte saņēma lielu dūšu, un mēs pārcēlāmies uz Liepāju, saka aktrise.

1950 beigusi Latvijas PSR Teātra institūtu. 1950 – 55 Liepājas teātrī. No 1955 Dailes teātrī, kur kļuvusi bīstama sāncense Vijai Artmanei. No 1955 arī filmējusies. Ievērojamākā kino loma Madara filmā Salna pavasarī.

Apbalvota ar PSRS ordeni Godazīme . Latvijas Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1971). Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1989). No 1946 rakstījusi dzeju, izdota dzejas un apceru grāmata Vērpetes (2002).   LBV, SR, &

devider

S - alfabēts