Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
SUDMALIS Jānis – vieglatlēts.
1912.11.10. Dunalkā – 1955.07.09. Apbedīts C ī r a v a s jaunajos kapos.
Strādājis C ī r a v a s mežniecībā. Daliņa panākumu ierosināts, sācis nodarboties ar soļošanu. Pirmais vieglatlēts, kas ierakstījis A i z p u t e s vārdu Latvijas izcilāko vieglatlētu sarakstā. Latvijas mēroga sacensībās pārstāvējis 6.Aizputes aizsargu sporta klubu.
Aizsargu 4.meistarsacīkstēs Rīgā (1938) 10.000 m soļošanā uzvarējis savā grupā 46: 08, kas ir labākais rezultāts starp sacensību dalībniekiem. Tas bija Kurzemes apgabala rekords, 3.labākais rezultāts Latvijā un 7. pasaulē.
Pasaules labāko soļotāju sarakstā ierindojies 9. vietā (1939). 1939 ticis iekļauts Latvijas izlasē, kas gatavojusies 1940 gada olimpiskajām spēlēm Helsinkos, ko izjauca 2.pasaules karš.
1943 Liepājā notikušajās Kurzemes apgabala meistarsacīkstēs 3000 m distancē izcīnījis apgabala čempiona titulu.
Padomju laikā nonācis izsūtījumā, C ī r a v ā atgriezās 1949, atjaunoja soļotāja gaitas un uzstādīja jaunus apriņķa rekordus distancēs no 3000 m līdz 50 km, kur viņa rezultāts (5: 02: 44) nav pārspēts.
Piedalījies sacensībās arī garo distanču skrējienos, arī maratonā. Iekļauts republikas izlasē. Aizstāvējis republikas godu PSRS mēroga sacensībās Rīgā, Maskavā, Odesā, Kijevā u.c. 22 reizes labojis A i z p u t e s rajona rekordus dažādās skriešanas un soļošanas distancēs.
Traģiski gājis bojā ceļā uz Alsungu A i z p u t e s pievārtē pie Štakeldangas, būdams pasažieris iereibušam motocikla vadītājam, kas saskrējās ar smago mašīnu. Apbedīšanas vietā atklāta piemiņas plāksne (1988).
Saglabājot J.Sudmaļa piemiņu, A i z p u t e s rajonā no 1956 ik rudeni notika vieglatlētikas sacensības – skrējiena un soļošanas disciplīnā, katrā vienas stundas ilgumā. Kad A i z p u t e s rajonu pievienoja Liepājas rajonam, pasākums notika K a z d a n g ā (1962 – 70). AL