Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ŠALTS Andrejs – dārzkopis.
1914.24.07. A i z p u t e s pag. Ievades Žibās (pēc citām ziņām – Dzērves pag.) – 2002.21.11. Zviedrijā, Stokholā.
Dzimis muižas rentnieka ģimenē. Jau 4 mēnešu vecumā jādodas bēgļu gaitās uz Krieviju, bet pagūst vēl puisēnu nokristīt A i z p u t e s baznīcā. No bēgļu gaitām atgriežas pēc četriem gadiem, bet ne vairs Žibās (tās karā izpostītas), bet Dzērves pag. Gaiļu muižā. Drīz tēvam, brīvības cīņu dalībniekam, piešķir dzirnavu zemi Pūliņus. Mācās apvienotā C ī r a v a s D z ē r v e s pamatskolā, K a z d a n g a s lauksaimniecības vidusskolā, beidz Valsts Bulduru dārzkopības vidusskolu (1940), iestājas Lauksaimniecības Akadēmijā, bet studijas pārtrauc karš. Nodibinājis ģimeni, saimnieko Ventspils raj. Zūru pag. Stirbjos. Vācu okupācijas laikā kļūst nelegālās LCP (Latvijas Centrālā padome) atbalstītājs un uzņemas riskanto uzdevumu – sagādāt latviešiem transportu no Užavas jūrmalas (tur kara laikā ar ģimeni slapstās) uz Gotlandi. Kopš 1944.11.07. LCP Sakaru grupas loceklis, daudz palīdz bēgļiem nokļūt Gotlandē. Vēlā 1944 gada rudenī ar vienu no pēdējām laivām kopā ar ģimeni nokļūst Zviedrijā. Atstājis nometni, rosīgi metas latviešu sabiedriskajā dzīvē, ir klāt Latviešu Palīdzības komitejas pirmsākumos un šim darbam nokalpo 50 gadus, darbojas Zviedrijas Latviešu Centrālā padomē u.c. organizācijās. Akadēmiskās vienības Austrums loceklis, Zemnieku savienības biedrs (kopš 1933). Strādā savā profesijā apkārtējās dārzniecībās, kļūst par Stokholmas pilsētas virsdārznieku.
Pēc pensionēšanās ilgu laiku vada Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrību, vēlāk ir tās goda biedrs. Daudz brīvā laika ziedo, palīdzot tautiešiem daždažādās vajadzībās. Atkārtoti ievēlēts ZLCP Nacionālā fonda un Sabiedrības komitejā, kas nodarbojas ar palīdzību soda nometnēs izsūtītajiem un okupācijā Latvijā represētiem latviešiem Dzied Reitera, vēlāk Stokholmas latviešu korī, piedalījies gandrīz visos Eiropas latviešu dziesmu svētkos, reizēm arī Kanādā un ASV, kā arī vēsturiskajā Brīvības kuģa braucienā (kuģis jau bija atstājis Helsinku ostu, kad A.Šalts tam varēja pievienoties ar somu ātrlaivas palīdzību). Gadiem ir arī kora valdes priekšsēdētājs un organizatoriskā darba izkārtotājs Piedalījies arī Stokholmas latviešu teātra 19 iestudējumos (bijis gan R.Blaumaņa Rūdis, gan Indrānu tēvs. Viņa tēlu rinda ir gara, bieži vien dziesmām bagātināta).
Ģimenē izaudzināts dēls Jānis un meitas Rasma un Ilze.
Apvienotā Ļondonas Avīze” un „Latvija,” SR