Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ŠKENSBERGS Guntis – mūzikas pedagogs, kordiriģents.
1936.15.12. Bauskas apr. – 2009.29.04. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.
Dzimtā vieta Bauskas apr. Kraujeniekos. Vienīgais bērns zemkopju ģimenē. Tēvs 8 gadus pavadījis izsūtījumā. Atgriezies mājās, bet pēc gada miris. Pēc vīra apcietināšanas un mājas atsavināšanas māte ar dēlu pārcēlusies uz viņas dzimto Iecavas pusi.
Mācījies Iecavas pamatskolā, pēc tam E.Zālītes 7-gad. skolā. Jau pamatskolas laikā apguvis klavierspēles pamatus. No 1952 mācījies Rīgā Jāzepa Mediņa mūzikas koledžā. 1956 iestājies Jāzepa Vītola Valsts konservatorijā kordiriģenta specialitātē. Pirmā darbavieta Iecavas internātskolā. Tur saticis nākamo dzīvesbiedri – mājturības skolotāju Mirdzu. Ģimene nodibināta 1961. Uz A i z p u t i pārceļas 1967, strādā par A i z p u t e s mūzikas skolas direktoru (šai darbā aizvadīti 26 gadi), dzīvesbiedre – par mūzikas pedagoģi. Līdztekus pamatdarbam aktīvi iesaistās A i z p u t e s un tās apkārtnes mūzikas dzīves organizēšanā. Vada kori A i z p u t ē, C ī r a v ā, K a z d a n g ā. Aizputnieki pamatoti lepojas ar viņa vadīto jaukto kori Kurzeme, kas ar panākumiem piedalās rajona un zonālajās skatēs, lielajos republikas Dziesmu svētkos. Tuvs bijis darbs ar vīru kori un vīru vokālo kvartetu. Vairākus gadus vadījis pūtēju orķestri, deju kapelu, strādāja ar estrādes orķestri (1968 – 80). Kopā ar dzīvesbiedri ilgus gadus dziedājuši Leonīda Vīgnera vadītajā korī Rīgā, bijuši vairākās interesantās šī kora nometnēs, koncertējuši daudzās bijušajās PSRS pilsētās – Ļeņingradā, Maskavā, Erevanā, Luganskā u.c. Dziedājuši Liepājas raj. skolotāju korī Lira un piedalījušies II Baltijas Dziesmu svētkos Gotlandē.
Arī pēc aiziešanas pensijā turpinājis darbu Mūzikas skolā, mācīdams audzēkņiem mūzikas literatūru un solfedžo, veidojis mācību brošūru par latviešu tautas dziesmām, apkopojis un papildinājis esošos metodiskos materiālus.
Vaļasprieki: ceļošana (bijuši Zviedrijā, Vācijā, Šveicē). Pratis iesiet grāmatas. Kolekcionējis Gunāra Bērziņa karikatūras (5 grāmatas). Liela aizraušanās – krustvārdu mīklu minēšana un piedalīšanās dažādos erudītu konkursos. Aktīvs Latvijas erudītu līgas dalībnieks, vairākkārt veiksmīgi startējis Latvijas Radio konkursā Lieliskais piecnieks. Tomēr galvenais vienmēr bijis – mīlestība uz mūziku. Bez mūzikas un saviem audzēkņiem es dzīvi nevaru iedomāties, un, ja man būtu dota iespēja dzīvē kaut ko mainīt, es to nedarītu.
Ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā (1997). VE, &