M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ŠTEINBERGS Ilmārspedagogs.

1921.14.11.Liepājā – 1990.13.11. A i z p u t ē

Apbedīts Misiņkalna kapos.

Mācījies A i z p u t e s pilsētas pamatskolā (1929 – 36), Liepājas 1.ģimnāzijā (1936 – 41), Jelgavas skolotāju institūtā (1941 – 43). Vēl pirms institūta beigšanas nosūtīts par skolotāju uz Lielauces pamatskolu, kur nostrādājis līdz 1944 martam, kad saņēmis iesaukšanas pavēli leģionā. Nonācis artilērijas apmācību nometnē Džūkstē, kur nosūtīts strādāt kancelejā. 1944 rudenī no leģiona izbēdzis. Slēpies. Pēc kara nonācis filtrācijas nometnē. Atbrīvots 1945 decembrī kā skolotājs. Pēc tam audzinātājs Kuldīgas bērnu namā (1945 – 47). No 1947 skolotājs A i z p u t e s pamatskolā. Neklātienē studējis LVU Vēstures fak. (1949 – 54). Bijis A i z p u t e s raj. TIN skolu inspektors (no 1954), LK(b)P A i z p u t e s raj. politiskās izglītības kabineta vadītājs (no 1959). Sakarā ar A i z p u t e s raj. reorganizāciju pārcelts par mācību pārzini A i z p u t e s 8-gad. skolā (1963), no 1864 – 69 šīs skolas direktors. A i z p u t e s vidusskolas direktora vietnieks mācību darbā (1969 – 77), pēc tam – skolotājs. Savā darba mūžā mācījis matemātiku, zīmēšanu, vēsturi. Pensionējies 1981. No 1985 – 90 strādājis A i z p u t e s vidusskolas bibliotēkā.

Kopā ar V.Bloku (tā ievads un nobeigums, fotogrāfijas) sarakstījis ceļvedi Aizpute (1960). Sastādījis LPSR vēstures materiālus 7.klasei (1963, krievu valodā 1965), LPSR vēstures materiālus 8.klasei (1963, krievu val. 1965). Sarakstījis kopā ar I.Baumertu Latvijas PSR vēstures stāstus (1970), kā arī lokalizēti latviešu valodā Dzimtenes stāsti 4.kl.

Sabiedriskā slodze: Zinību biedrības      A i z p u t e s apriņķa valdes priekšsēdētājs un lektors, A i z p u t e s pils. deputātu padomes loceklis, vadījis Kultūras, izglītības komisiju. Izvadītājs vairākiem desmitiem aizgājēju, Mirušo piemiņas dienas organizētājs un runātājs. A i z p u t e s raj. Ateistu padomes priekšsēdētājs.

Apbalvojumi: Teicamnieks izglītības darbā (1960), Nopelniem bagātais skolotājs (1965), skolotājs – metodiķis (1978), Darba Sarkanā Karoga ordenis (1960).   &

devider

S - alfabēts