Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ŠTRĀLE Arianna (Vīgante) – kultūras darbiniece.
Dzimusi 1939.08.05. Liepājā. Bērnība paiet vecāku saimniecībā Rāvas Vēveros. Skolas gaitas sāktas Rāvas 7-gad. skolā (1946). Ģimene strādīga – apsaimnieko zemi, audzē augļu kokus, puķes, bites. Kolektivizācijas laikā ieskaitīta kulakos, un, kaut jaunajai varai atdod savu augļukoku dārzniecību (1948), jāatstāj arī mājas. Ģimene pārceļas uz Liepāju (1949), bet tajā pašā gadā izsūtīta uz Tomskas apgabalu. Tur meitene mācās vietējā skolā, vēlāk skola jau 5 km attālumā. 15 gadu vecumā sākas darba gaitas. Īpaši smagi, kad abi vecāki mirst.
Latvijā atgriežas 1958. Darbs metālfurnitūras rūpnīcā Kurzeme (MFR) štancētavā (1958 – 80). Līdztekus darbam mācās A i z p u t e s vakara vidusskolā, ko ar labām sekmēm beidz (1965). Iestājas Rīgas politehnikuma metālgriešanas fakultātē. Acu slimības un pārslodzes dēļ mācības pārtrauc.
Sāk strādāt (1980) A i z p u t e s Ceļu būves rajona (CBR-7) klubā par vadītāju. Iestājas Ļeņingradā Vissavienības kultūras institūtā (1984), ko beidz 1989. Atzinīgi vērtējams viņas - kluba vadītājas darbs. Organizētie pasākumi ir augstas raudzes. Tie dod iespēju aizputniekiem tikties ar daudziem šodien pasaulē pazīstamiem māksliniekiem (Inesi Galanti, Imantu Kalniņu, Egilu Siliņu, māsām Skridēm, E. Dārziņa zēnu kori u.c.)
Daudzus gadus dziedājusi korī Kurzeme un estrādes ansamblī .Lielu organizatorisku darbu veikusi A i z p u t e s 740 un 750 jubilejas svinību sagatavošanā.
Sākoties Tautas atmodai 90.gados, daudz kas mainās arī viņas dzīvē. Jau 1988 iestājas Tautas frontē. Ir vietējās tautas deputātu padomes priekšsēdētāja sekretāre. Ievēlēta Liepājas raj. izpildu komitejā. 1988 novembrī noorganizē A i z p u t e s Kinolaukumā lielo tautas saietu, uz kuru ierodas Mavriks Vulfsons. 1991 barikāžu dienās divas nedēļas (13 – 28 janv.) kopā ar P.Hanku vada un koordinē 400 aizputnieku nokļūšanu uz barikādēm Rīgā, viņu apgādi ar pārtiku u.c. Dzīve tad ritēja kā pēc pulksteņa – bija noteiktas stundas Domē, visu ziņu apkopošana, dokumentācijas kārtošana, kārtējā autobusa izvadīšana uz Rīgu un pārbraukušo sagaidīšana. Nedaudz atpūtas, un atkal ierindā, atceras Arianna.
Aktīvi darbojusies A i z p u t e s IK Kultūras komisijā. 1991 gadā aizsākusies, turpinās sadarbība ar vācbaltu grupu, ar nu jau draugiem no Šveices. Sniegta palīdzība bērnudārzam Pasaciņa u.c.
Daudz ceļojusi, bijusi gandrīz visās Eiropas valstīs. Radoša dzirksts izpaužas arī adot, izšujot, veidojot dažādas ziedu kompozīcijas. Patīk dārza darbi. Atskatoties saka: Mana dzīve nekad nav bijusi mierīga. Ir bijis milzīgs darbs, esmu izjutusi gan zaudējuma sāpes, gan gandarījumu par paveikto. Vienmēr esmu bijusi kustībā, un, kamēr cilvēks kustas, viņš dzīvo.
Apbalvota ar 1991 gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Ierakstīta A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā (1998). VE, &