M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

TREILANDE Vilhelmīne (pseidonīms Vērotāja) – rakstniece.

Dzimusi 1869 A i z p u t ē. Friča Brīvzemnieka pusmāsa no tēva otrās laulības, F.Brīvzemniekam tuvākā no tajā dzimušajām 4 meitām. Maza auguma, gaišu, sārtu seju un gluži baltiem, baltiem matiem. Vienmēr laipna, mīlīga, atceras viņas kādreizējā skolniece. Manai mātei bija tuvas, draudzīgas attiecības ar Minnu kopš bērnu dienām kā kaimiņu bērniem, un vēlākajos gados mātes pieķeršanās grāmatām veicināja tuvību. Tā kā Minnai bija paliela bibliotēka gan latviešu, gan vācu valodā un viņa abonēja Rīgā iznākušās latviešu avīzes, bieži gāju pēc avīzes „Dienas Lapa”. Minna bija mana pirmā latviešu valodas skolotāja Aizputes pirmmācības skolā.

Mazai esot, Brīvzemnieks viņu auklējis uz ceļiem. Teicis – kad izaugšot, būšot viņam par saimnieci, savas goda zīmes dāvināšot viņai kā rotas. Bija ierīkojusi mājās privātskolu, kur bija darbs viņai un dažreiz arī māsām. Enerģiska. Rakstījusi latviešu laikrakstos ar pseidonīmu Vērotāja. Tūliņ pēc Brīvzemnieka nāves nāca klajā viņas grāmata Ievērojamas darbinieces ar Brīvzemnieka priekšvārdu, īsu viņa dzīves aprakstu un ar A.Niedras runām Brīvzemnieka bērēs. Tālāk sniegti dzīves apraksti par angļu darbiniecēm Elizabeti Freiju un Šarloti Brontē. Publicējusi atmiņas par Brīvzemnieku (1911).

Kad pēc F.Brīvzemnieka nāves māju Kalvenes ielā 21 uzturēt kļuva par grūtu, Treilandi (Vilhelmīne/Minna, Emīlija, Luize/Lolle, Alberts) vēlāk iegādājās no vācu tautības mežziņa Paukera nelielu īpašumu/māju Kuldīgas 8. Otrā pasaules kara beigās vēlējās doties bēgļu gaitās (Minna un Luize, Emīlija un Alberts jau bija miruši). Tika līdz Čehoslovākijai, bet no turienes krievi atgrieza atpakaļ. Savas kādai sievietei prombraucot uzticētās mantas neatguva. Mājas lejas stāvā bija iekārtojusies prokuratūra, viņām bija jāpārceļas uz jumta stāvu. Vilhelmīne mira jau pēc kara A i z p u t ē (gads nezināms). Apbedīta A i z p u t e s Vecajos kapos līdzās pārējiem piederīgajiem.   &

devider

T - alfabēts