Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
UPĪTIS Hugo – mežkopis, Zemkopības ministrijas Mežu departamenta vicedirektors.
Dzimis 1893.25.!!. Gaujienas pag. Veckonzās – 1978.18.12. Kanādā, Ontario provincē, Londonā.
Lauksaimnieka dēls. Beidzis Gaujienas pagastskolu, Valkas reālskolu, Pēterburgas Mežu institūtu (1916), pēc tam mežzinis Krievijā. 1922 – 27 C ī r a v a s virsmežzinis, no 1928 C ī r a v a s meža skolas direktors; 1936 – 40 Mežu departamenta vicedirektors, 1942 – 44 direktors. Kara beigās Latviju atstājis. Dzīvojis Kanādā.
Publicējis rakstus par mežsaimniecības jautājumiem žurnālā Meža dzīve u.c., kā arī grāmatu Mežkopība.Rokasgrāmata mežkopjiem (1939).
Cīravas periodā, kas ildzis 17 gadus (līdz 1937) un ko viņš uzskata par pilnvērtīgāko savā dzīvē, bijis pagasta padomes priekšsēdētājs, baznīcas draudzes priekšnieks, krājaizdevu sabiedrības dibinātājs un ilggadējs valdes loceklis, darbojies vietējā aizsargu nodaļā, bijis Zemnieku savienības nodaļas valdes loceklis, ierosinājis un izvedis dzīvē Cīravas baznīcas un mācītājmājas atjaunošanu, sagādājis zemes gabalu un palīdzējis uzcelt nelielu ēku krājaizdevu sabiedrībai (kantorim, apkopēju dzīvoklim) un veicis vēl citus darbus Cīravas labā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Trimdā tapusi autobiogrāfiska grāmata Par dienām senajām, atkārtots izdevums Latvijā 1995. Tās ir atmiņas par jaunības dienām Gaujienā, par darbu Krievijā, brīvajā Latvijā un emigrācijas gadi Kanādā.
Mūža beigās koku cirtējs un parku kopējs jaunkanādietis, jo - Kanādai mācītu cilvēku nevajag, tā vēlas iegūt vienkāršu darbaspēku. Evp, GL, AŠ