Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VALLE Silvija (Vilka) – skolotāja, tautas daiļamata meistare.
Dzimusi 1933.19.07. Liepājas apr. Asītes pag. Gobijās (tagad – K a l v e n e s zoodārza varžu māja), kur dzīvoja vectēvs-mežsargs.
Asītē pagājuši agrās bērnības gadi un sāktas arī skolas gaitas, uzreiz mācoties 2.klasē (1942/43 māc. g.). Arī 3.klase beigta Asītes pamatskolā. Karš liek dzimto vietu atstāt (1944). Pamatskolu absolvē A i z p u t ē, kur mācās no 1945 – 49, kam seko A i z p u t e s vidusskola (1949 – 53) un studijas LVU Vēstures fak. neklātienē (1953 – 59).
Darba gaitas sāktas K a l v e n e s pamatskolā (1953 – 67), pēdējos 5 gadus būdama arī mācību pārzine. Turpmākie dzīves gadi līdz aiziešanai pensijā (1967 – 92) – vēstures skolotāja A i z p u t e s vidusskolas vecākajās – vidusskolas klasēs. Klases audzinātāja. Vienmēr labs kontakts ar audzēkņiem. Dažus gadus mācījusi vēsturi arī A i z p u t e s vakara vidusskolā (no 1967 līdz 70-iem gadiem).
Lielākais vaļasprieks – rokdarbi, par kuriem interese mantota jau no iepriekšējām paaudzēm. Prasmīga adītāja, audēja u.c. rokdarbu darinātāja, ko turpinājusi darīt visu mūžu. 60.gados iegūts tautas daiļamata meistares (TDM) nosaukums. Piedalījusies Liepājas rajona un republikas izstādēs, arī izstādē Lietuvā. Pie vaļaspriekiem var pieskaitīt arī grāmatu lasīšanu un došanos ekskursijās.
Sabiedriskā slodze – kā pati saka – galvenokārt bijusi saistīta ar runāšanu: jārunā bērnības un pilngadības svētkos, vadot laulību reģistrācijas ceremoniju, arī aizsaulē izvadot u.c. Strādājot K a l v e n ē, bijusi arī vietējās padomes deputāte.
Izaudzināti dēls un meita (abiem augstākā izglītība), kura arī ir skolotāja.
Apbalvojumi: ordenis Goda zīme (1971), Teicamnieks tautas izglītības darbā (1977) Vecākais skolotājs (1978).
Jau pamatskolā man bija skaidrs, ka mana darba vieta būs skola. Savu mērķi dzīvē sasniedzu, un viss mans darba mūžs pagājis skolā, un tas man sniedzis vienīgi prieku un gandarījumu. &