M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VASIĻEVSKIS Andriskatoļu priesteris.

Dzimis 1977.17.05. A i z p u t ē. Bērnību un pamatskolas gadus pavadījis Nīcā. Dziedājis ansamblī Notiņa, skolas korī, dejojis tautiskās, modernās un balles dejas, centies apgūt ādas apstrādi, keramiku, zīmēšanu. Aizgājis uz Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, vēlējies mācīties Apģērba dīzaina nodaļā (gribējis sapost savas dzimtas sievietes – mammu un abas māsas), bet palicis pirmais aiz strīpas. Piedāvāts apgūt tekstilu. Uzaicinājumu pieņēmis, kaut no aušanas neko nesapratis, bet četros nodaļā pavadītajos gados šī profesija kļuvusi par sirdslietu. Vēlāk neklātienē 2 gadu laikā apguvis arī apģērbu dīzainu. Paralēli strādājis Liepājas Centrālajā grāmatnīcā (Graudu ielā) par prečzini, noliktavas pārzini un arī Poētiskajā kafejnīcā, kur apguvis kulinārijas mākslas noslēpumus. Noformējis arī grāmatnīcas skatlogus. Kā pats saka – visu to darot, iegūta fantastiska pieredze.

Stājies Mākslas Akadēmijā, kur arī palicis pirmais aiz strīpas. Jau pirms tam, vasaras vadot laukos, ieinteresējies par bitēm. Nejauši laikrakstā izlasījis sludinājumu par papildus uzņemšanu Vecbebru skolā, nolēmis tur iesniegt dokumentus (pierunājis to darīt arī māsu), un rezultātā ir profesionāls biškopis.

Bet – Andris Vasiļevskis ir priesteris. – Jau Liepājas periodā bīskaps Vilhelms Lapelis vairākas reizes devis mājienu par priesterību, un tas nepalicis bez pēdām. Vēl strādādams grāmatnīcā, gribējis nokļūt Pasaules Jauniešu dienās Romā, bet neticējis, ka priekšnieks palaidīs, un pats sev devis solījumu: ja palaidīs, kļūšu par priesteri. Palaidis. Trīs gadus bijis svētdienas skolas skolotājs Grobiņā un Liepājā. Mācījies Rīgas Garīgajā seminārā. Semināra laikā bijis Vatikāna Radio korespondents, raidījumi bijuši dzirdami kristīgajā radio.

Pēc 5 gadu studijām iesvētīts par diakonu (garīdzniecības 1. pakāpe). Par priesteri iesvētīts 2007 (pēc 6. gada). (Visus semināra gadus paralēli teoloģijas studijām noformējis arī galdus svētkiem (skaitā 10). Centies to izdarīt gaumīgi – ar auduma galdautiem, salvetēm, lai semināristiem, vēlākajiem priesteriem, dzīvē būtu arī galda kultūra, lai viņi prastu uzvesties arī restorānā, sabiedrībā). Ir priesteris Alsungas Sv. Miķeļa baznīcā, kalpo arī Gudenieku Sv. Jāņa Kristītāja un Sv. Jāzepa Jūrkalnes katoļu baznīcā. Vairākkārt panācis finansiālu atbalstu Kuldīgas un Alsungas baznīcu restaurācijas projektiem.

2012 vasarā, Igo uzaicināts, piedalījies plenērā Jūrkalnē. Pēc tam viņa grafikas darbi redzami Pilsberģu, Rīvas, Zaķu krogā. Triptiha oriģināls uzdāvināts Liepājas muzejam. Jūrmalciemā uzgleznoti zvejas kuģīši (2013). Darbi skatāmi Basu bibliotēkā. Izstāde Gleznas un zīmējumi bijusi K a z d a n g ā (2013). Radījis krāsojamo – zīmējamo grāmatiņu Ceļojuma albūms Alsungā. Turpina arī savu aušanas prasmi. Vienā no vecajām jostu darināšanas tehnikām audis jostu māsai. Liepājas Vadugunij darinājis gobelēna karogu, ar ko kolektīvs gājis XXV Dziesmu un XV Deju svētku gājienā (2013). Sev pagatavojis dažus apģērba gabalus (suitu goda mēteli – bruslaku, svētceļnieka tērpu ar kapuci pēc kuršu tērpa parauga u.c.)

Restaurējis Jūrkalnes baznīcas 18.gs. altāri. No suitu baznīcu bēniņos un citur atrastiem seno baldahīnu elementiem un garīdznieku tērpiem veidojis kolekciju. Ar viņa iniciatīvu pie Alsungas katoļu baznīcas uzcelta jauna kapela (2012), līdzīga kapela izveidota arī Jūrkalnē.

Alsungā viņa kalpošanas laikā draudzes locekļu skaits dubultojies. Arvien vairāk cilvēku uz dievkalpojumu ierodas suitu tautas tērpos. Ieviestas jaunas un atjaunotas aizmirstas garīgas tradīcijas.

Priesteris A.Vasiļevskis – daudzšķautnaina, harizmātiska personība.

Saņēmis I.Zeberiņa prēmiju par interesantāko ilustrāciju grāmatā Septiņās dienās. Svēto rakstu iedvesmoti zīmējumi (2012), Kultūras mantojuma gada balvu - simbolisku marmora ķieģeli – nominācijā Labākais saimnieks (2013).   KL

devider

V - alfabēts