Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VASKS Arvīds – baptistu mācītājs, pedagogs.
1912.17.07. Piltenē – 1987.05.12. Rīgā. Apbedīts Meža kapos.
Audzis kristīgā ģimenē. No bērna dienām mani interesēja viss, kas notika draudzē un ģimenē. Apmeklēju svētdienas skolu, biju Saulstaru pulciņa biedrs, spēlēju stīgu orķestrī, dziedāju korī. Absolvējis Garīgā semināra 3. sasaukumu (1929 – 33). Jau mācoties, palīgsludinātājs Dobeles draudzē. Pēc beigšanas viens gads karadienestā. Ordinēts par mācītāju 1938. Kalpojis Daugavgrīvā (1034 -38), LBDS ceļojošais mācītājs(1939), Priekules Ciānā (1940 – 50), Paplakā (1940 – 44), A i z p u t ē (1944 – 62), K a l v e n ē (1944 – 48), Ezerē (1960 – 62), Grobiņā (1964), Rīgas Mateja (1964 – 87). Par darbu ar jaunatni padomju vara atņēma mācītāja reģistrācijas apliecību no 1962 maija līdz 1964 janvārim. Iekārtojās darbā padomju saimniecībā. Notika nelaime – sirds infarkts.
Kalpojot Priekulē, viņa vadībā 1948 tika uzcelts draudzes jaunais dievnams Otrā pasaules karā nopostītā vietā – pirmais un ilgus gadus vienīgais baptistu uzceltais dievnams Latvijā. Homilētikas pasniedzējs vairākos Bībeles kursos, Bībeles korespondences kursos, Sludināšanas lekcijās (1980 – 87). Bija Draudžu pārvaldes Bīskapa padomes loceklis (1966 jūn. – dec.), locekļa kandidāts(1966 – 68), loceklis (1968 – 77) un LDBD Bīskapa padomes loceklis ((1977 – 85) u.c. Piedalījies VSSS kongresā Norvēģijā (1936) u.c., VEKBS kongresā Maskavā (1966, referāts, un 1974). 1978 apmeklējis ALBA draudzes un piedalījies divās amerikāņu baptistu konferencēs . 1981 ar kundzi Ludmilu (zobārste) uzturējies Šveicē atpūtas namā. Izaudzināti 2 dēli un 2 meitas.
Savās svētrunās lietojis daudz piemēru no literatūras un kultūras dzīves. 1997 izdots LBDS A.Vaska svētrunu krājums Vairo mums ticību (150 lpp.). Piemiņas zīme pie kapa atklāta 1989. BV