VASKS Pēteris – komponists.

Dzimis 1946.16.04.  A i z p u t ē  kā ceturtais bērns baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska (1912 – 87) un zobārstes Ludmilas Vaskas – Buivides (1909 - ?) ģimenē. Mīlestību pret mūziku mantojis no vecākiem – mātei bijusi skaista balss un viņa dziedājusi solo baznīcas korī, tēvs baznīcā nodibinājis pat nelielu orķestri. Ģimenē notikusi kopīga muzicēšana, klavieres pratuši spēlēt visi, bieži skanējusi arī vijole.

Bijis baptistu draudzes loceklis, tad draudzes darbu sācis vērot no līdzās stāvēšanas pozīcijām.

Pamatskola  A i z p u t ē. Astoņu gadu vecumā māte viņu aizvedusi uz  A i z p u t e s  mūzikas skolu mācīties vijoļspēli pie pedagoga un skolas direktora Kriša Jankovska, kur aizvadīti gadi no 1954 – 59. Beidzis E.Dārziņa mūzikas vidusskolas kontrabasa klasi. Rīgā (1959 – 64). Tā kā nācis no mācītāja ģimenes, pēc skolas beigšanas ceļš uz Latvijas Konservatoriju bijis slēgts. Devies uz Lietuvu, beidzis Viļņas Konservatorijas kontrabasa klasi (1964 – 70). Pēc tās beigšanas un dienesta armijā radusies iespēja studēt dzimtenē, nopietni pievēršoties kompozīcijai. Beidzis LVK V.Utkina kompozīcijas klasi (1973 – 78). (Pirmie mēģinājumi kompozīcijā radušies jau bērnībā – dziesmas bērniem ar Raiņa tekstu). 1963 – 74 kontrabasists Operas un baleta teātra orķestrī, Lietuvas Valsts simfoniskajā orķestrī un Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī.

Atskaņotājmākslinieka darbību uzsāka jau 16 gadu vecumā, spēlējot kontrabasu Latvijas Nacionālajā operā. Studējot Viļņā, muzicēja Lietuvas Filharmonijas orķestrī, bet, atgriezies Rīgā, - Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī un Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī.

80. gados pievērsās kompozīcijas pasniedzēja darbam, strādājot par pedagogu Salacgrīvas, Zvejniekciema un Jelgavas mūzikas skolā (1978 – 89). Kopš 1989 pasniedz kompozīciju E. Dārziņa Rīgas mūzikas vidusskolā.

Vaska darbiem raksturīga emocionalitāte, dramatisms, noskaņu bagātība, senās mūzikas un mūsdienu kompozīcijas tehniku ietekme. Darbi orķestrim, korim, kamermūzika. Komponējis mūziku kinofilmām. Latvijā un ārzemēs izdoti daudzi Vaska mūzikas ierakstu albūmi.

Vairākas P. Vaska kora dziesmas liecina par nepārraujamām saitēm ar vidi, kurā likti pamati viņa talantam.

Savā daiļradē tiecas runāt par globālām un pārlaicīgām problēmām. Dzīvība un nāve, naids un piedošana, harmonija un disonējošs haoss ir tēmas, kas dažādos skaņu veidolos pārstāvētas ikvienā viņa izvērstas formas sacerējumā.

Kopš 80. gadu beigām saņem kompozīcijas pasūtījumus un sadarbojas ar dažādu pasaules valstu pazīstamiem mūziķiem. Vienīgais latviešu komponists, ar kuru līgumu par darbu regulāru izdošanu noslēgusi pasaulē pazīstamā mūzikas izdevniecība Schott Musik International. Vairākus viņa skaņdarbus izmantojuši dažādu valstu horeogrāfi oriģinālbaletu iestudējumos.

Dzīvesbiedre Dzintra Geka. Piedalījies vairākos viņas organizētajos braucienos uz Sibīriju.

Latvijas komponistu savienības biedrs (1979), LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1989). Par spilgtu radošu darbību saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus gan Latvijā, gan dažādās ārvalstīs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru (2001), J. Ivanova prēmiju (1990), Baltijas Asamblejas balva (1996), Herdera balva (Austrijā, 1996), Starptautiskā mūzikas gadatirgus MIDEM galvenā balva (Francijā, 2003). Ievēlēts par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli (2001). P. Vaska 2. simfonija piedzīvojusi pirmatskaņojumu Karaliskajā Alberta zālē Londonā. Ievēlēts par Latvijas ZA goda locekli. Latvijas Lielās mūzikas balvas laureāts (1993, 1997, 2000). Vaska vārdā nosaukta mazā planēta ar kārtas nr. 16513 (2007).

Atskatoties uz savu bērnības zemi  A i z p u t i, komponists (2006): kaut tagad te iegriežoties diezgan reti, jo Aizputē vairs neviena tuvinieka neesot (2005. pavadījis mūžībā savu auklīti Nadīnu Kalniņu), šī pilsēta viņam nozīmējot daudz. Te taču bijis viņa sākums. Te – Katoļu ielā 1, kur toreiz atradusies dzemdību nodaļa, viņš nācis pasaulē, te aizvadīti 13 pirmie mūža gadi, pēc tam te vadītas vasaras. Te sācis iepazīt pats sevi, savu dzimto zemi, te pirmā satikšanās ar dabu, pirmie kontakti ar cilvēkiem, ar pasauli un, protams, ar mūziku. Jautāts, vai  A i z p u t ē  viņam bijusi kāda īpaši mīļa vieta, kur aiziet, pakavēties pašam ar sevi, pārdomāt to, kas notiek, skaņradis: Jā. Es to saucu par lielo gravu (kad iziet no baptistu baznīcas, kurā ģimene dzīvoja). Tur bija viss. Tur bija upe Tebra, kas mainījās gadalaikos, tur bija pavasara pali, ziemas baltums. Tur uzziedēja pirmās puķes, atlaidās putni. Es tur ļoti daudz uzturējos. Atceros, ka tur es vienā ievas zarā sēdēju un rakstīju dzejoļus, komponēju. Turpat netālu – pāris soļu attālumā bija tas, ko mēs saucām par peldētavu. Tā grava, tā upe un viss, kas tur apkārt, - tā man bija viena no pašām būtiskākajām vietām.

Savu 70. jubileju (2016), ko plaši atzīmēja visā Latvijā, 17. aprīlī komponists svinēja arī dzimtajā pilsētā, baptistu dievnamā. No Rīgas ieradās autobuss, kurā kopā ar P.Vasku bija radi un draugi, izdevniecības Shot pārstāvji, viņa darbu izdevēji un popularizētājino Vācijas, divi no Holandes, mūziķi, radio Klasika vadītāja, komponista bērni un mazbērni.

Daloties atmiņās par  A i z p u t ē  vadīto laiku, jubilārs atcerējās, ka, vēl mazs būdams, uzrakstījis vēstījumu, ko ielicis pudelē: Es esmu Pēteris. Es mācos mūzikas skolā. Es spēlēju vijoli - un turpinājis rakstīt tur vēl ko. Ieliku pudelē, uzliku korķi, nostiprināju un iemetu Tebras upē ar ideju, ka tā aizpeldēs kaut kur pasaules jūrās un okeānos. - Tepat (Zvaigžņu ielā – M.B.) pirmā māja, kur mēs dzīvojām. Pēc tam komunistu vara mūs izmeta ar ideju, ka mācītājs nedrīkst dzīvot savā mājā. Tad dzīvojām baznīcā, augšā. Divas istabiņas mums bija. Seši dzīvojām. (Pamatskolas klasesbiedrs G. Vaidakovs atcerējās, ka Pēteris ar citiem puikām spēlējuši baznīcā kariņus. Tad Pētera tēvs aizrādījis, ka te nav īstā vieta.). Komponists pats par baznīcā vadīto laiku vēl atcerējās, ka ziemā, vakarā pirms gulētiešanas izgājis laukā un skrējis apkārt baznīcai basām kājām, lai norūdītos. – Esmu vienkāršs latviešu puika no mazpilsētiņas Aizputes un esmu ļoti laimīgs, ka mana dzīve ir mūzikā, ko mīlu visvairāk pasaulē, un mana dzīve norit Latvijā, brīvajā Latvijā ,kas mums ir visiem tik milzīga Dieva dāvana.

Pie Aizputes Novadpētniecības muzeja komponists šai dienā iestādīja ozolu. Pēc dažām dienām viņš vēlreiz bija Aizputē – Aizputes Mūzikas skolā.

P. Vaskam ir Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira (2001), 2016 no Valsts prezidenta Vējoņa saņemts Cildinājuma raksts.   LE, BV, &, KV

V - alfabēts