M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VASKS Jānis – luterāņu mācītājs.

1936.16.03. Rīgā – 2005.17.04. Limbažos. Apbedīts Umurgas kapsētā.

Vecākais dēls baptistu mācītāja un zobārstes ģimenē, kurā uzauguši četri bērni. Mācījies A i z p u t e s pamatskolā, beidzis A i z p u t e s vidusskolu (1954). Vēlējies studēt jurisprudenci, bet padomju laikā šī vēlēšanās nav īstenojusies, jo – mācītāja dēls… Iestājies Jelgavā LLA (1954 – 59) un beidzis Agronomijas fak. Strādājis par agronomu dažādās vietās kolhozos – Gulbenes raj. Galgauskā, Neretā un Skultē (aiz Zvejniekciema). 1986 iestājies Latvijas ev. lut. baznīcas Teoloģijas semināra neklātienē. Strādājis par mācītāju Ķempju, Umurgas un Dikļu ev. lut. draudzēs, bijis Valmieras iecirkņa prāvests.

Kalpošanu kā palīgmācītājs uzsācis 1990 Umurgas baznīcā. Tā paša gada pirmajā adventē arhibīskaps K.Gailītis viņu ordinējis par pilntiesīgu mācītāju un ievedis amatā Umurgas draudzē. 1996. gadā 1000 eksemplāru tiražā iznāk viņa sarakstīta brošūra Umurgas baznīcai 500 (iespiesta Limbažos, Limbažu tipogrāfijā). Tās pamatā J.Vaska izstrādātais diplomdarbs , Teoloģijas semināru beidzot, - Kristietība un kristieši Umurgas novadā 1206 – 1990. Tajā izmantots plašs literatūras klāsts. Starp citu, darbā ļoti pozitīvi pieminēts 1943.gadā Teoloģijas fak. beigušais Alberts Bērziņš, kas mācītāja amata sākumā kalpojis Kurzemes pusē –

A p r i ķ u, Klosteres un A i z p u t e s draudzēs. Gaiša personība. J.Vasks raksta, ka viņam jaunības gados ir bijusi izdevība piedalīties dažos A.Bērziņa vadītajos dievkalpojumos Aizputes ev. lut. baznīcā. Gaišā mācītāja kalpošana, ērģeļu skaņas un liturga skaistā balss vēl tagad ir iespiedusies atmiņā un toreiz bija pirmais impulss izvēlēties luterticību par savu personīgo.

Rakstījis dzeju, publicējies Limbažu raj. laikrakstā Auseklis. Liels Latvijas patriots. Aktīvi darbojies Atmodas laikā. Ķempju baznīcā, kas ir Līgatnes pilsētas un novada luterāņu dievnams, Jānim Vaskam ir piemiņas plāksne, kurā lasāmi vārdi Īstens latvietis.

Ģimenē izaugusi meita Terēza.     &

V - alfabēts