Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VĪLAKS Jānis – paulīniešu ordeņa mūks, tēvs (priesteris) Jānis OSPPE.
Dzimis 1970.16.07. A i z p u t ē, kur arī aizvadīta bērnība. No 1. – 11. klasei mācījies A i z p u t e s vidusskolā (1977 – 88), studējis LLA koku apstrādāšanas tehnoloģiju, ieguvis kokapstrādes speciālista diplomu (1988 – 93). Doma par pievēršanos garīgam darbam dzimusi, mācoties akadēmijā Jelgavā un redzot, ka daudzi viņa vienaudži noiet no ceļa - nemācās, nodzeras (katoļticība mantota pa mātes līniju). Studiju laikā bijis jauniešu vadītājs Jelgavas katedrālē un diezgan daudz laika pavadījis tur piekalpojot.
Pēc akadēmijas beigšanas iestājies Rīgas katoļu seminārā, mācījies tur vienu gadu. Jau šai laikā jutis aicinājumu pēc kaut kā, kas saistās tieši ar mūka dzīvi. Toreizējais diakons , vēlākais priesteris Andris Mediņš ieteicis iestāties paulīniešos. (Paulīniešu ordenis savu nosaukumu ieguvis no Svētā Pāvila Pirmā Vientuļnieka. Viņi ir Dievmātes ordenis un cenšas apkalpot Dievmātes svētvietas, popularizē Jaunavas Marijas godu, vada svētceļojumus). Mūsdienās piektais lielākais paulīniešu klosteris pasaulē atrodas Polijā, Čestohovā un saucas Jasna Gura (Gaišais kalns). Uz šo klosteri J.Vīlaks kopā ar vēl diviem citiem devās 1994, lai Polijā pavadītu 7 gadus (1994 – 2000) un kļūtu par mūku un priesteri.
No Čestohovas ticis aizsūtīts uz nelielu ciematiņu, kur gadu mācījies poļu val. un strādājis visādus darbus, arī govis slaucis. Pēc tam 6 gadus studējis Krakovā , Augstākajā Garīgajā seminārā (filozofiju, teoloģiju, latīņu, grieķu, ebreju val., runas mākslu – kā izteikt domu un to, kā ar citādu prātu saprast Dievu). Ieguvis maģistra grādu.
Pēc beigšanas vēlējies atgriezties Latvijā. Pirmā mise bijusi Jelgavā, viena arī A i z p u t ē. 2001 bīskaps Antons Justs tēvam Jānim un gados vecākam Staņislavam uzticējis 1692 gadā celtās Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīcas atslēgas Skaistkalnē. Tā pēc Aglonas otra lielākā svētceļotāju vieta Latvijā.
Mūka darbs nav tikai noturēt dievkalpojumus. Lielākā tēva Jāņa ikdienas daļa – tikšanās ar cilvēkiem, kurus viņš gatavo dažādiem sakramentiem. Izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Skaistkalnes pagastu un vidusskolu. Skolā divreiz nedēļā pasniedz kristīgo mācību, ņem dalību arī citos skolā notiekošos pasākumos. Bieži uz skolu brauc dažādu izglītības iestāžu pārstāvji, kurus direktore vienmēr ved arī pie tēva Jāņa parādīt baznīcu. Man jābūt ļoti prātīgam, saka viņš, lai, runājot par Dievu cilvēkam, kurš varbūt baznīcā ir vienreiz gadā, nebūtu ne par maz, ne par daudz. Skaistkalnes baznīca tiešām ir ļoti skaista, un Dievs uzrunā arī caur skaistumu. Mēs palūdzamies lūgšanu, iepazīstinu ar vēsturi, aizvedu pie Dievmātes Svētgleznas, izstāstu, ka te var uzrakstīt lūgšanas un pateicības.
Bez Skaistkalnes viņš apkalpo arī Neretas, Vecumnieku, Kurmenes, Valles, Misas, Sproģu, Kankāļu, Ērberģes draudzes. KBV, &