Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VIĻUMSONS Guntis – pedagogs.
Dzimis 1966.02.08. A i z p u t ē. Mācījies A i z p u t e s vidusskolā (1972 – 84), studējis LVU Vēstures un filozofijas fak. (1984 – 91), ieguvis vēsturnieka, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja kvalifikāciju, kas pielīdzināta (2012.28.01.) profesionālajam maģistra grādam.
Pirmā darba vieta Vaiņodes vidusskolā (vēstures, civilzinību un loģikas skolotājs), kā arī Liepājas raj. Skolēnu interešu centra (SIC) metodiķis – debašu kluba vadītājs (1991 – 99). Bijusi iespēja piedalīties Atklātās Sabiedrības institūta Karla Popera debašu programmas debašu treneru seminārā Budapeštā (1998 febr.).
Pārcēlies uz Grobiņu (1999), strādā Grobiņas vidusskolā/no 2010 – ģimnāzijā. Vēstures un sociālo zinību skolotājs, Eiropas kluba vadītājs. No 2010 vada arī Grobiņas novada vēstures un sociālo zinību skolotāju metodisko apvienību. Ieguvis IV pedagoga profesionālās darbības kvalitātes pakāpi.
Darbojas vairākās profesionālās un sabiedriskās organizācijās – vēstures skolotāju biedrības loceklis (no 1994), Eiropas Kustības Latvijā valdes loceklis (2005 – 09), vēstures skolotāju biedrības valdes loceklis (2005 – 09).
Autors vairākām publikācijām laikrakstos, žurnālos (Izglītība un Kultūra, žurnāls Skolotājs). Tās veltītas vēstures metodikas mācīšanas jautājumiem. Par ES tematiku publikācijas Liepājas raj. laikrakstā Kursas Laiks.
Līdzautors mācību grāmatām Baltijas valstu vēsture un Loģika vidusskolai (abas izdevniecībā Zvaigzne ABC).
Apbalvojumi: VJIC Atzinības raksts par Jauniešu debašu kustības aktivizēšanu Liepājas rajonā (2001); Eiropas Kustības Latvijā aptaujā pasludināts par Eiropas cilvēku Liepājas rajonā (2003); VJIC I. pakāpes diploms par metodisko izstrādni Skolēnu pilsoniskā audzināšana – problēmas izpēte un pieredze Liepājas rajonā (2005); VISC Atzinības raksts par patriotismu un valstiskās identitātes stiprināšanu (2013). &