Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VINKLERS Jēkabs - dabas zinātnieks, pedagogs.
1850.07.02. K a z d a n g a s pag. – 1921.09012.Sebežā. Apbedīts Sebežas kapos.
Dzimis K a z d a n g a s pag. Vangas Jaunarājos kā rentnieka dēls, kura bērnība pagājusi trūcīgos apstākļos. Tāpēc arī aiz naudas trūkuma ilgi neuzdrošinājās mani uz pilsētu apriņķa skolā sūtīt, atceras Jēkabs. Mācījies K a z d a n g a s pagastskolā, 2 gadus A i z p u t e s apriņķa skolā, ko pabeidz 1866. No 1867 rudens Mogiļevas guberņas Gorku zemkopības skolas mērnieku taksatoru nodaļā (tur maksāja stipendiju – 10 rubļus mēnesī). Pēc beigšanas strādā uz Orlas – Jeļeckas dzelzceļa, tad mājskolotājs Smoļenskas guberņā. Sapelna naudu, gatavojas abitūrijai, kuru kā eksterns nokārto Maskavas 4. ģimnāzijā (1871) un tūliņ iestājas Maskavas universitātes Fizikas un matemātikas fak., ko beidz 1875.
Universitātes gados sākušās viņa žurnālista un zinātņu popularizētāja gaitas. Pirmie raksti iespiesti 1872 Baltijas Vēstnesī, vēlāk Baltijas Zemkopī, Tēvijā, Dienas Lapā u.c. Neraksta par nesvarīgiem jautājumiem. Jau ar pirmajām publikācijām pauž savu nostāju pret muižniecību, kārklu vāciešiem, konservatīviem latviešiem u.c.
Pēc universitātes beigšanas strādā Iekškrievijā par ģimnāzijas skolotāju, vēlāk reālskolas inspektoru. Turpina savu dabas zinātņu popularizētāja darbu. Ir J.Draviņa – Dravnieka izdotās pirmās Latviešu konservācijas vārdnīcas līdzstrādnieks. Sarakstījis grāmatu Zeme kā zvaigzne pasaules plašumā (1879), kas domāta skolotājiem kā palīglīdzeklis skolas darbā, krievu valodā aritmētikas mācību grāmatu, brošūru par laika pareģošanu u.c. (Skat. žurnālu Zvaigžņotā debess 1968. gada pavasari!). Sācis interesēties par meteoroloģiju, savā darba vietā iekārtojis un vadījis meteoroloģiskās stacijas. Rakstījis presē par meteoroloģijas jautājumiem, piedalījies ar datu novērojumiem izstādēs, par ko saņēmis apbalvojumus, ticis apstiprināts par Pēterburgas ZA Galvenās fizikālās observatorijas korespondentu (1895).
Pēc aiziešanas pensijā atgriežas dzimtenē (1906), no F.Brīvzemnieka nopērk māju A i z p u t ē , Boju/Kalvenes ielā 21 un apmetas tur uz dzīvi. Nodarbojas ar dārzkopību un meteoroloģiskiem novērojumiem. A i z p u t ē nodzīvo gandrīz 10 gadus. Šai laikā pārlabo, papildina, sagatavo 2.izdevumam (1910) Flamariona Populāro astronomiju. Kāda ASV dzīvojošā kādreizējā aizputniece (1990,Ž.Rāvkalna): Atceros Vinkleru kā cienīga paskata kungu tumši zilos svārkos ar zelta pogām, ko toreiz valkāja skolotāji un augstāki ierēdņi, kā arī to, kā Vinklers nopļautā laukā pāri Tebrai iepazīstinājis ļaudis ar debesu ķermeņiem.
Kad vācieši iebruka Kurzemē (1915 aprīlī), aizbraucis uz Ņežinu, kur jau bija nodzīvojis 20 gadus. Tur atkal dažus gadus bijis skolotājs. Tad pārcēlies uz Sebežu (1921), strādā skolā, vēlas atgriezties Latvijā, bet saslimst un mirst. Uz Sebežas kapsētu viņu pavada visu pilsētiņas skolu skolēni. ZvD, Evp, &