Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
VIRBULE Līga – mežzine, orientieriste.
Dzimusi 1969.25.04. A i z p u t ē. Mācījusies A i z p u t e s vidusskolā, ko beigusi 1987. Absolvējusi LLU Meža fak. Strādājusi par mežziņa vietnieci Rucavas mežniecībā, par mežkopības inženieri A i z p u t e s un Liepājas virsmežniecībās, par mežziņa vietnieci A i z p u t e s mežniecībā. No 2000 līdz pēdējai VMD reformai – mežzine A i z p u t e s mežniecībā, pēc tam – Dienvidkurzemes virsmežniecības A i z p u t e s apgaitas mežzine. Latvijas čempione orientēšanās sportā.
Pirmoreiz bērnībā uz mežu devusies kādās Lieldienās. Lai pieradinātu zaķi atnest krāsotas olas un saldumus, likusi uz celmiem ievārījuma piciņas.
Viņas studiju un vēlākā darbabiedrene, tagad Dienvidkurzemes virsmežniecības Kuldīgas biroja vecākā referente (Laila Orole) Līgu V. raksturo šādi: Darba lietās Līga ir ļoti precīza un apzinīga. Kā jau ierēdne, raugās, lai visi lēmumi atbilstu likumiem. Vienmēr pārliecinās, vai situācija mežā atbilst dokumentos rakstītajam. Līgas radošais gars vairāk izpaužas brīvajā laikā – organizējot vietējās un starptautiska mēroga sacensības, svinot svētkus. Kad A i z p u t ē mūsu mežniecība Ziemsvētku balli rīkoja mežā, Līga bija padomājusi par mums visiem un dāvanā saņēmām burciņas ar pīlādžu un lāceņu ievārījumu. Viņa mani uzmundrināja un neļāva padoties grūtajā kalnu trasē Čehijā. Līga māk radīt lielisku komandas sajūtu.
Viņas lielā aizraušanās – orientēšanās sports aizsākās, mācoties A i z p u t e s vidusskolā. Tajā viņu ievadīja ģeogrāfijas skolotāja Mudīte Saulīte. Un arī šajā sporta veidā, tāpat kā darbā, sasniegti labi rezultāti. Bijusi Latvijas čempione orientēšanās sportā savā vecuma grupā.
2014. Eiropas Meža darbinieku orientēšanās čempionātā Šveicē Līga Virbule triumfēja trīsreiz – uzvarēja sprinta un vidējā distancē un kopā ar Latvijas komandu bija pirmā arī komandu stafetē. Ar panākumiem startēja arī Latvijā un savā vecuma grupā septembrī uzvarēja Latvijas čempionāta vidējā distancē. Laurus plūca arī Latvijas kausa kopvērtējumā un Latvijas kausa izcīņas sprintā kopvērtējumā. Takas komandas sastāvā Latvijas čempionāta stafetē ieguva sudraba medaļu.
Orientūristes aizraušanās ir arī krustvārdu mīklu minēšana.
Dzīves moto: sacīt cilvēkiem labus vārdus jau šodien, jo rīt var būt par vēlu.
Apbalvota ar Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu. Mgg, KL, &