M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VITENBERGS Kārlis - notārs.

1896.15.09.Valtaiķu pag. - ?

Dzimis zemkopja ģimenē. 1.Pasaules kara laikā mobilizēts Krievijas armijā, dienējis 4. robežsargu pulkā. 1915 oktobrī par varonību kaujā paaugstināts praporščika pakāpē, kaujās ievainots. Ārstējies Petrogradā, kur uzsācis mācības S.Holmogorova komercskolā (beidzis 1917). Pēc tam sācis studijas Mežu institūtā.1917 aprīļa kaujās gūtā ievainojuma dēļ atvaļināts no armijas. Pēc 1917 Februāra revolūcijas maijā brīvprātīgi sācis dienestu Petrogradas 4.rajona milicijā, no jūlija – vecākais kārtībnieks. Pēc 1917 oktobra lielinieku apvērsuma 1918 janvārī izstājies no milicijas dienesta pēc tā pārformēšanas par lielinieku varas uzticamu struktūru. 1918 februārī devies uz Tambovu pie bēgļu gaitās esošajiem vecākiem. No marta Tambovas pilsētas administrācijas Pārtikas nodaļas instruktors. Augustā nodaļa pārformēta par Sarkanās armijas 2.Pārtikas divīziju. 1918 septembrī atvaļinājuma laikā dezertējis un caur Pleskavu atgriezies vācu okupācijas varā esošajā Latvijā, Valtaiķos. 1919 brīvprātīgi iestājies Landesvēra A.Līvena krievu nodaļas atsevišķajā eskadronā. Jūnijā atradies slimības atvaļinājumā vecāku mājās, pēc tam nodaļa atstājusi Latvijas teritoriju palicis mājās. 1919 oktobrī mobilizēts Latvijas armijā, iedalīts Latgales divīzijas papildus bataljonā (vēlāk pārdēvēts par Bauskas kājnieku pulku), virsleitnants. No 1920 novembra Zemgales divīzijas štāba Operatīvās daļas adjunkts. 1921 septembrī pārvietots uz Kara tiesu pārvaldi, kara tiesas sekretāra palīgs, no 1922 jaunākais kandidāts uz kara tiesu amatiem. 1922 sept. – 24 janv., būdams karadienestā, vienlaikus studējis tautsaimniecību LU. 1924 februārī atvaļināts.

No 1925.10.02. Liepājas apgabaltiesas notārs A i z p u t ē, no 1938.25.06. Jelgavas apgabaltiesas notārs Tukumā. Bijis A i z p u t e s Latviešu biedrības A i z p u t e s ev. lut. draudzes priekšnieks, aizsargu bataljona komandieris. Bijis arī Vispārējās apdrošināšanas sabiedrības nelaimes gadījumos revīzijas komisijas loceklis. (A i z p u t ē dzīvoja Pasta ielā 5).

1940.13.12. atbrīvots no amata. Dzīvojis Tukumā. Kara sākumā darbojies latviešu pašaizsardzības grupā. 1941 iesaistīts Tukuma ebreju iznīcināšanā, pēc tam bijis Kuldīgas apr. policijas priekšnieks. 1941 decembrī iecelts par notāru Tukumā (1942 augustā atcelts no amata). Dienējis policijā, sasniedzis policijas majora pakāpi. Otrā pasaules kara beigās 1944 vai 1945 devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Zināms, ka līdz 1949 dzīvojis Oldenburgā, Lejassaksijā, latviešu bēgļu nometnē.

Precējies divreiz. Otrreiz ar sava kantora darbinieci Līnu, dz. Novicku, šķirtu Lomu.          

Apbalvojumi: Latvijas Atbrīvošanas kara piemiņas zīme (1918 – 1920); Krievijas Sv. Staņislava III šķiras ordenis; Vācijas Kara nopelnu krusts.   LN, &

devider

V - alfabēts