M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VĪTIŅŠ Jānisvirsleitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā, dziedātājs.

1894.14.1o. D z ē r v e s pag. – nošauts 1941.29.11. Astrahaņā

Mācījies Rāvas pagastskolā, vidusskolas eksternis Tērbatā, beidzis Pleskavas praporščiku skolu (1916). Krievu armijā iesaukts 1915. Cīnījies Austrumprūsijā un Latvijā. Apbalvots ar Jura Krustu. 1919 iesaukts Latvijas armijā. Bijis zemessargu apmācītājs, vēlāk – Rīgas brīvprātīgo rotu formētājs, rotas komandieris. Apbalvots par cīņām 1919.03.11. pie Šmita un Dreimaņu mājām Bolderājas rajonā, Spilves pļavas forsējot, – Lāčplēša kara ordeņa III šķira. Pēc atvaļināšanas no armijas piešķirta jaunsaimniecība Īles muižā. Drīz to pārdevis un kļuvis par solistu. Mācījies dziedāt Itālijā un Latvijas konservatorijā. Bijis Tautas padomes loceklis (sociāldemokrātu partija). Nacionālajā operā dziedājis liriskā, vēlāk dramatiskā tenora partijas, daudz uzstājies ārzemju operās. Ievērojamākās lomas: Šenjē, Romeo, Radamess. 1941 martā apcietināts par darbību organizācijā Tēvijas Sargi, deportēts.28.oktobrī piespriests nāvessods, kas izpildīts 29.novembrī.   Lāč, Evp, AŠ

devider

V - alfabēts