M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VOLTERS Jānis Kristaps (Wolter Johann Christophor) – mācītājs un Kurzemes skolu tēvs.

1773.21.01.Durbē – 1858.14.09. C ī r a v ā . Apbedīts Cīravas Mācītāju kapos.

Tēvs Kurzemē ieceļojis no Prūsijas. Studējis teoloģiju Prūsijā. Kurzemē atgriezies 1794. Sākumā mājskolotājs, pēc tam mācītājs Durbē, bet no 1799 – mācītājs C ī r a v a s un Vērgales draudzēs. Kad un kā sācies darbs skolu druvās, nav īsti zināms, bet tā ap 1830 blakus savam tiešajam darbam ķēries pie savu nodomu realizēšanas – skolu izveidošanas Kurzemē. Mērķis – panākt, lai latviešiem būtu iegūstama vismaz elementāra izglītība. (Tas bijis laikā, kad pēc teoloģijas studiju beigšanas pāris gadus strādājis par mājskolotāju). Sākumā pats braucis pa mājām un apmācījis bērnus, bet drīz vien sapratis, ka tas nedod vēlamos rezultātus un līdzēt var tikai skola, kuras priekšgalā šim darbam sagatavots cilvēks – skolotājs. Izraudzījies šim darbam atbilstošu zemnieku zēnu (Kalnenieku Andrēju) paņēmis to pie sevis un mācījis tam zināšanas, kas nepieciešamas, lai tas varētu turpināt izglītību ārzemēs. Pēc 11 gadu darba (no 9 gadu vecuma) tas bijis tiktāl sagatavots, ka varējis doties uz Maz-Deksenes (Klein-Deksen) Vācijā. Volters pārliecinājis C ī r a v a s baronu Georgu fon Manteifeli, lai tas ierīkotu skolu sava pagasta bērniem, un tas šim nolūkam atvēlējis telpas D z ē r v e s muižas kungu mājas vienā galā. Tur īpašā klasē apmēram 10 gadu laikā (1830 – 43) sagatavoti arī pirmie skolotāji un C ī r a v a s – D z ē r v e s skola kļuvusi par pirmo skolotāju sagatavošanas iestādi Kurzemē. Panācis, ka šāda tipa skola tiek atvērta arī Rāvā (1834), Dunalkā (1836) u.c. Katrai no tām dāvinājis tam laikam modernu ierīci – pulksteni, kā arī grāmatas (starp kurām bijusi Bībele), tāfelīte un vēl citas lietas. 1840 tika atvērts Irlavas skolotāju seminārs, kaut ļoti daudz muižnieku bija pret to. Taču ar savām 1500 sūtītajām vēstulēm viņš tomēr bija to panācis. Bija braucis arī tikties ar muižniekiem, mācītājiem u.c. ietekmīgām personām. Pēc semināra rašanās Voltera darbība galvenokārt saistījusies ar C ī r a v a s – D z ē r v e s skolu un apkārtējo skolu pārraudzīšanu.

Par darbu skolu laukā saņēmis Kurzemes landtāga oficiālu Pateicības rakstu. Cara valdība viņu apbalvojusi ar Svētā Vladimira ordeni zelta ķēdē. Miris 86 gadu vecumā.

1999 rudenī, atzīmējot 200 gadus, kopš viņš sācis strādāt C ī r a v ā, C ī r a v a s Kultūras namā notika viņam veltīta konference, kurā D z ē r v e s skolas skolotāja Marta Rāta u. c. vietējie novadpētnieki (no Vērgales, Apriķiem, Dunalkas) runāja par viņa nopelniem skolu tapšanā, notika dievkalpojums C ī r a v a s baznīcā, ziedu nolikšana viņa atdusas vietā, kur ticis iesvētīts pavasarī liktais piemiņas akmens.

Voltera atdusas vieta no krūmiem tikusi atbrīvota jau 70.gados. Skola uzlikusi arī kapa apmalīti (futlāri), par ko dabūjusi dzirdēt pārmetumus, ka kopjot mācītāja kapu. – I.Ziedoņa dižkoku atbrīvotāju grupa D z ē r v e s parkā kādu ozolu nosaukusi Andreja Bergmaņa vārdā. Bet varbūt vajadzēja to veltīt mācītājam Volteram. Viņš tajos tumšajos latviešu tautas garīgās iznīcināšanas gados deva iespēju atsperties jaunajiem latviešu censoņiem – Bergmanim, Cimzem, Dinsberģim, Spāģim, Sadovskim, saka I.Ziedonis.

devider

V - alfabēts