M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

VAIDAKOVS Geņus – pūtēju orķestra prezidents.

Dzimis 1946.04.04. A i z p u t ē. Tēvs – strādnieks Aizputes kūdras fabrikā, māte – mājsaimniece. Abi vecāki Latvijā ieradušies 40.gadu beigās un strādāja par laukstrādniekiem pie saimniekiem. Ģimenē arī māsa Lilija (dz. 1950).

Skolas gaitas uzsāka A i z p u t e s 1. septiņgadīgajā skolā, kur mācījās no 1953 – 61. (Piecus gadus bija ievērojamā komponista Pētera Vaska klasesbiedrs). Sekoja mācības A i z p u t e s vidusskolā (1961 -64), pēc laika – Rīgas Industriālā tehnikuma neklātienē (1968 – 70, nebeidzis).

Darba gaitas sāktas tūlīt pēc vidusskolas beigšanas atslēgu un būvapkalumu rūpnīcā Aizpute, kam laika gaitā vairākkārt mainījies nosaukums: metālfurnitūras rūpnīca Kurzeme > valsts nomas uzņēmums Kurzeme > AS Kurzemes atslēga – 1. Uzņēmumā dažādos amatos nostrādājis visu darba mūžu līdz aiziešanai pensijā (1964 – 2011). Bijis iekārtu iest5ādītājs, remontatslēdznieks, tehnologs, iecirkņa meistars, ceha priekšnieks, komercdaļas vadītājs. Vadījis rūpnīcas sabiedriskās organizācijas – komjaunatni, arodbiedrību, partijas organizāciju. Bijis vairāku sasaukumu  A i z p u t e s  pilsētas deputāts. Mūsdienās (2016) vada AS Kurzemes atslēga – 1 arodbiedrību.

Lielākā G.Vaidakova aizraušanās – mūzika. Pašmācības ceļā apguvis trompetes spēli. No 1963, vēl būdams vidusskolnieks, ir  A i z p u t e s  pūtēju orķestra dalībnieks, bet no 1987 pūtēju orķestra Kazdanga prezidents (vecākais). Arī dienests Padomju armijā pavadīts, spēlējot divīzijas štāba pūtēju orķestrī.

Ilgus gadus bijis arī rūpnīcas „Kurzeme” estrādes ansambļa dalībnieks. Bez muzicēšanas patīk fotografēt un filmēt, medīt un makšķerēt. Interesē vēsture, īpaši Aizputes pilsētas un sava uzņēmuma.

Ģimenē izaudzināti divi bērni: meita Ilze – skolotāja Aizputes vidusskolā, dēls Juris – žurnāla Kas jauns redaktors. Ir divi mazdēli.

Par aktīvu sabiedrisko darbību un par radošu pašdarbības kolektīva vides uzturēšanu apbalvots ar Aizputes nobada domes Atzinības rakstu (2016.18.11.)   &, AAv

V - alfabēts