Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ZANKOVSKIS Andris – sporta darbinieks.
1929.03.01. Tukuma apr. Lestenes pag. Kalna Pūpjos – 2008.21.02. Kuldīgā
Dzimis saimnieka piecbērnu ģimenē kā otrais dēls, aiz kuras sekojušas vēl trīs māsas. Mācījies Lestenes 6-klasīgajā pamatskolā, 1949 beidzis K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumu, iegūts jaunākā agronoma grāds. Tehnikuma gados sākas arī viņa sportista gaitas. Pēc tehnikuma beigšanas dažus gadus – līdz 1954 - strādā savā specialitātē – Lauksaimniecības ministrijas Zemes ierīcības un augu seku pārvaldē par kolhozu robežu mērītāju un platību aprēķinātāju, tad kļūst Skrundas raj. sporta biedrības Vārpa rajona padomes priekšsēdētājs (1954 – 60). Skrundas rajonu likvidē, un Zankovskis nokļūst līdzīgā darbā A i z p u t ē. Kad 1962 likvidē A i z p u t e s raj, to pašu darbu veic Saldus rajonā. Pēc gada atgriežas A i z p u t ē, vada tās melioratoru sporta saimi, vienlaicīgi mācoties LVFKI trīsgadīgajā treneru skolas volejbola nodaļas neklātienē. No 1965 A i z p u t e s sporta skolas volejbola treneris, vēlāk – arī mācību daļas vadītājs.. No 1973 nostrādā arī 12 gadus melioratoru darbā par meistaru un brigadieri. Pensijas gadus sagaida, būdams apdrošināšanas aģents.
Veicis ļoti lielu sabiedrisku slodzi dažādās sporta organizācijās. Nozīmīgākā – sporta veterānu kustības organizēšana un dibināšana (19610. No 1966 – 73 un 1985 – 95 Vārpas republikas veterānu padomes priekšsēdētājs. Ilgus gadus darbojies Latvijas lauku sporta veterānu klubā Sirmā jaunība, ko vēlāk pievieno Latvijas sporta veterānu savienībai. Pirmais SVS Goda bieds.
Bijis Vārpas Centrālās padomes prezidija loceklis, republikas Sporta biedrības un organizāciju savienības (SBOS) padomes loceklis, Fiziskās kultūras teicamnieks, vairāku Vārpas CP Goda rakstu un medaļu ieguvējs. A i z p u t e s pilsētas sabiedriskās padomes vadītājs (1964 – 90). 1.kategorijas tiesnesis volejbolā (1964 – rajona labākais tiesnesis). 1988 – Latvijas PSR Nopelniem bagātais fiziskās kultūras darbinieks (1987). Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba GODA ZĪME (1996) un Latvijas Sporta pārvaldes Goda zīme. LSVS Goda zīme un bronzas medaļa Sporta slava.1965 – 95 sabiedriskā kārtā vada Liepājas raj. sporta veterānu padomi.
Ierakstīts A i z p u t e s pilsētas Goda grāmatā (1996).
Uzrakstījis grāmatu Kaut ar sarma vizmo matos (2002). Padevās arī saistītā valodā sacerēt gan nopietnus, gan drastiskus pantus. Sacerējis Veltījumu Aizputes 740 gadiem (Tur, kur Misiņkalns stāv stalti,/ Tur, kur Tebra līkumo…), kam Vineta Snipke komponējusi mūziku un kas kļuvusi it kā par neoficiālu Aizputes himnu.
Dēli Māris un Ainars, abi beiguši LVFKI un strādājuši skolā.
A.Zankovskis par sevi: Tā ir laime, ka varēju strādāt to, kas patīk. Man vienmēr blakus ir bijusi saprotošā un gādīgā dzīvesbiedre Aina, visi mani mīļie, jo bez viņu atbalsta daudz kas nebūtu padarīts.
Alfrēds Leja: Apveltīts ar neparastu organizatora talantu un oratora spējām. Zankovskis savā entuziasmā nevis dzīvoja, bet dega, dzirksteļoja, līdzi aizraudams daudzus rāmos līdzgaitniekus. Viņš ziedoja savu dzīvi sporta ideju labā. Sporta ideju vārdā Zankovskis sadega paša sakurtā ugunskura liesmās. VE, AL, &