M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ZVIRGZDIŅŠ Pēterisvetārsts.

1894.06.03. Mārcienes Dubultēnos - 1940.17.09. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.

Beidzis Rīgas garīgo semināru un Latvijas Universitāti. Apmēram 20 gadus bijis A i z p u t e s apr. veterinārārsts, ļoti iecienīts visā apkārtnē, aizsargu virsnieks un veterinārārsts aizsargu jātnieku ekskadronā, A i z p u t e s pilsētas valdes loceklis un skolotājs K a z d a n g a s lauksaimniecības vidusskolā.

No dzīves šķīries pirmajā padomju varas gadā, izdarot pašnāvību (ciankālijs) savas mājas saimniecības ēkā (šķūnī), jo čekisti spieduši viņu kļūt par čekas ziņotāju (viņa profesija ļauj kontaktēties ar dažādiem cilvēkiem un uzzināt to domas par jauno varu).

Pēc gada – jau kara un vācu okupācijas laikā – Kurzemes Vārdā parādījies raksts Latviešu patriota piemiņai, no kura uzzinām, ka viņš kādas divas nedēļas pirms nāves bieži ticis izsaukts uz čeku. Laikam bijis dots termiņš – līdz 17.septembrim izšķirties par sadarbību, jo pirms nonāvēšanās viņš visos sīkumos nokārtojis savas personiskās, ģimenes un saimniecības lietas, no kā var secināt, ka noindējies ne aiz nervu sabrukuma (kā klīdušas valodas), bet skaidri apzinādamies, ka citas izejas nav, lai izpildītu savas korporācijas devīzi Pro Patria.

Pirms nāves uzrakstījis zīmīti, ko noglabājis kādā vārdnīcā aiz vāka. Noslēpumu uzticējis vienam no saviem konfilistriem, kuram divas nedēļas pēc viņa nāves – tā bijusi aizgājēja vēlēšanās – bijis jāpateic par to viņa sievai.

Atstātās zīmītes saturs: Brutāla vara mani spiež kā ārstu palikt par spiegu, nodevēju un provokatoru. To es nevaru un tamdēļ aizeju. Ciešiet klusi, klusi un nerunājiet par to. Mīļi sveicinu Tevi, sieviņ, Kaiju un Gudi*, vecmāmiņu, Treilībus un manējos „Dubultēnos”. Pēteris.

Lai Dievs Jums palīdz.

Laikrakstā vēl piebilsts: Tā mira latviešu patriots, kas mīlēja latviešus, citus godīgus cilvēkus un savu dzimteni. Kolēģi nedrīkstēja to izvadīt. Daži bija ieradušies paslepus.

*Guda > Gudruna un Kaija – P.Zvirgzdiņa meitas, toreiz vēl bērni. Ģimene dzīvoja pašu mājā Liepājas ielā 11. Dzīvesbiedre mirusi 1982. Kaija bija mūzikas skolotāja Bauskas raj. Mežotnē.   Evp, AH, &, KV

devider

Z - alfabēts