Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
ĀBOLIŅŠ Arvīds – agronoms.
1902.28.07. Irlavas Videniekos – 1995.04.12.Sumnerā, ASV.
Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Pēc Pētertāles pag. skolas apmeklēšanas 1914 iestājies Tukuma pilsētas komercskolā. 1922 beidzis Zigrfrida Meierovica vidusskolu Tukumā un tā paša gada rudenī iestājies LU. Studējis Lauksaimniecības fak (1922 -28), virziens – agronomija. Pēc universitātes beigšanas nokalpojis obligāto kara dienestu, iegūdams virsnieka vietnieka pakāpi
Bijis Kuldīgas apr. agronoms, aizsargu rotas komandieris. Nodibinoties K a z d a n g a s lauksaimniecības vidusskolai, uzņēmies skolotāja pienākumus, bet no 1935 - inspektors. A i z p u t e s VI aizsargu pulka rotas komandieris (1932), Kazdangas Lauksaimniecības biedrības priekšnieks, Kazdangas lauksaimniecības vidusskolas mazpulka vadītājs, mazpulka organizācijas Aizputes raj. vecākais.
Vācu okupācijas laikā apsaimniekojis 1941 gadā uz Sibīriju izvesto savu vecāku saimniecību, līdz, Latviešu pašpārvaldes aicināts, uzņēmies Tukuma apr. lauku lietu kārtošanu (agronoms), kur darbojies līdz izceļošanai un Vāciju (1944). Vispirms Vācijā nonācis Gepingenas bēgļu nometnē, kur uzņēmies kultūras nozares vadību. Nodibinājis kori un izveidojis skolas. Pārcēlies uz Eslingenas nometni, tur nodibina, izveido un vada arodu pārskološanas centru. Pēc izceļošanas uz ASV, Vašingtonas štatu (1949). strādā izmēģinājumu stacijā, kā arī dzelzslietuvē. Tur nostrādā līdz 1962, kad rodas iespēja paplašināt savu Sumnerā, netālu no Takomas, (kur bija iepircis un iekārtojis mazu vistu un ogu farmu) sava paša neatkarīgu nodarbinātību. Līdz tam pa vakariem strādā tēraudlietuvē, pa dienu farmā audzē vistas un avenes. Ar 1974 tiek izbeigta vistkopība (daudz laika bija prasījusi olu izvadāšana pircējiem, bet bērni bija labi apgādāti un ieguva augstāko izglītību. Dēls Māris – plaši pazīstam profesors kodolfizikā.) un Āboliņš nododas savas mājas un apkārtnes izveidošanai un kopšanai.
Ilggadējs valdes loceklis Takomas latviešu draudzē un revīzijas komisijā, arī pērminderis (kopš 1963). Darbojies Latviešu biedrībā un Daugavas Vanagu organizācijā. Takomas latviešu kora dalībnieks.
1994 bijis Latvijā. Apmeklējis savu vecāku saimniecību, piedalījies kādā sarīkojumā K a z d a n g a s lauksaimniecības vidusskolā, kur saticis arī kādu pulciņu savu bijušo skolēnu. Skola svinējusi 65 gadu jubileju. Tribīnē kāpis arī 93 gadus vecais Āboliņš, kas skolā strādājis no 1931 – 40. Visiem salidojuma dalībniekiem palika pārliecība, ka viņu priekšā stav neparasti stipras gribas un morāles cilvēks, rakstīja laikraksts Laiks (1995.10.11.), un kazdandznieki solīja godprātīgi izdalīt viņa dāvātos 500 dolārus talantīgākajiem audzēkņiem no daudzbērnu ģime
Ģimenē 7 bērni – 2 no pirmās laulības, 5 no otrās. Pēc pirmās sievas nāves prāvests O.Sakārnis 1934.26.08. K a z d a n g ā viņu salaulājis ar Olgu Grīntāli (1906.10.04. Aizputes pag. – 1995.22.02. Sumnerā, ASV), kas bija skolotāja vietējā Kazdangas pamatskolā.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordenņa V šķiru (1935), Aizsargu organizācijas Nopelnu krustu (1939 martā), Atzinības krusta V šķiru (1939 aug.). Evp, L, Vald.Vēstn.