M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

AŅUSA Dzintra (Matute) – sporta skolotāja.

Dzimusi 1943.08.10. Liepājā. Kara gados ģimene pārcēlusies uz dzīvi laukos – Rāvas pagastā. Beigusi Rāvas pamatskolu (1957), A i z p u t e s vidusskolu (1961). Jau vidusskolas gados dziedājusi meiteņu ansamblī, korī, trenējusies vingrošanā, volejbolā, basketbolā, spēlējusi galda tenisu. Bijusi skolas izlasē basketbolā un vieglatlētikā. (Man laimējās ar sporta skolotājiem – Viktors Lipinskis, Kārlis Aņuss). Stājusies LVU vēsturniekos, bet palikusi pirmā aiz strīpas, - uzņemti 12, viņa – 13-tā. (Varbūt tas bija liktenis, jo noteica manu tālāko dzīves ceļu.)

Ar sporta skolotāja, TIN inspektora ieteikumu darba gaitas sākusi Aizputes ciema skolā par sporta skolotāju un pionieru vadītāju. Skolotājas darbā aizvadījusi 43 gadus (1961.01.09. – 2004.01.09.).

Pēc 3 gadu darba ciema skolā pārcelta (1964) darbā uz spēcīgāko skolu sportā Aizputes rajonā – A i z p u t e s  8- gadīgo skolu. (Nedrīkstēju slikti strādāt, tas bija zem mana goda. Bija jāturpina iesāktās tradīcijas.). Pirmo apbalvojumu saņēmusi jau 1967 (IM Goda raksts par sasniegumiem sportā un jaunatnes audzināšanā), kam sekojuši virkne citu (atrodas Aizputes novadpētniecības muzejā).

Iestājusies Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā 1. – 4.kl. skolotāju sagatavošanas fakultātes neklātienē, bet līdz atestātam nav tikusi, - nodibinājusi ģimeni (1965), auguši bērni. Zināšanas specialitātē cēlusi un pilnveidojusi Sporta pedagoģijas akadēmijas dažādos kursos un semināros. Spēlējusi rajona izlasē handbolā republikas „A” klasē.

Darbs turpinājies jaunuzceltajā (1969) vidusskolā. Man bija ļoti labi darba kolēģi: Uldis Stiere, Andris Kaju, Māris Zankovskis. Mēs bijām komanda. Es strādāju ar meitenēm. Sportam bija augstas prasības. Jāapmāca visi sporta veidi – vingrošana, vieglatlētika, volejbols, basketbols, handbols, slēpošana, jākārto EGDA normas, sporta klases, fiziskie testi, lielā valsts ieskaite. Dažus gadus pat varēja kārto beigšanas eksāmenu sportā. Apmācījām audzēkņus peldēšanā. Sacensību grafiks starp rajona skolām bija ļoti saspringts. Lai noturētos pirmajās vietās, bija jāieinteresē audzēkņi, jātrenējas, jāplāno darbs.

Kopā ar dzīvesbiedru Kārli A. veidojuši tandēmu, kas vairākus gadu desmitus bijuši vietējās sporta dzīves avangardā. Nav neviena sporta pasākuma pilsētā, kurā viņi nebūtu darbojušies (ielu skrējieni, „Labais krasts – kreisais krasts” u.c.), godprātīgi un ar atdevi darot savu darbu.

Dz.Aņusa – kā atzīst audzēkņi – prasībās stingra, bet ļoti cilvēcīga, tādēļ cienīta un mīlēta. Bijusi audzinātāja sešām klasēm.

2014. abi ar dzīvesbiedru saņēmuši apbalvojumu Par mūža ieguldījumu sportā. Ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2003).

Izaudzināti 2 dēli, abi beiguši Sporta pedagoģijas akadēmiju. Pensionējusies 2004. Dzied pilsētas senioru ansamblī, lasa grāmatas, kopj dārzu, seko līdzi dzīvē notiekošajam. &

devider

A - alfabēts