M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

CERIŅŠ Voldemārs – mūzikas skolotājs, akordeonists, komponists.

1902.02.11. Subatē – 1967.04.05. Liepājā, apbedīts Liepājas Centrālkapos.

No 1903 ģimene dzīvo Liepājā. Tēvs – fabrikas strādnieks, māte audzina 3 dēlus, no kuriem Voldemārs jaunākais. 1.pasaules kara laikā nonākuši Krievijā, tēvs iesaukts armijā, pazudis bez vēsts, miris arī viens no dēliem. Māte ar 2 bērniem atgriezusies Liepājā.

Jau agrā bērnībā iepazinies ar skaņu mākslu mājas muzicēšanas apstākļos (tēvs spēlējis vijoli). Mīlestība uz mūziku gan pašmācības ceļā, gan ar skolotāju palīdzību rezultējusies prasmē vijoles, klavieru, pūšamo instrumentu, vēlāk arī ērģeļu spēlē.

Amatieru trupas sastāvā 1929 vai 1930 devies kā kuģa Polonija kapelas dalībnieks uz Ameriku, nonācis Ņujorkā. Strādājis dažādus peļņas darbus un spēlējis Ņujorkas Latviešu biedrības sarīkojumos. Latvijā atgriezies 1931 un līdzi atvedis pirmo – tolaik modernu akordeonu Honner. Spēlējis restorānos, deju zālēs u.c. 30-to gadu beigās ierēdnis – kancelejas darbinieks Liepājas policijā. Spēlējis arī policijas pūtēju orķestrī. Apguvis ērģeļu spēli Sv. Annas draudzes baznīcā pie tās ērģelnieka. Mācījies Tautas konservatorijā. Kara gados spēlējis lauku baznīcās (kur nebija ērģeļu, lietā lika akordeonu). Šai laikā pievērsies kompozīcijai.

Kad 1945 darbu atsāka Liepājas mūzikas vidusskola, kļuvis par pirmo tautas instrumentu klases skolotāju. Par akordeonspēles pasniedzēju nostrādāja no 1945 – 1960. Kad ārzemēs esošā brāļa dēļ Liepājā radās sarežģījumi, ar prieku viņu pieņēma A i z p u t e s jaunatvērtajā mūzikas skolā. Viņš ir tās pirmais akordeona skolotājs Pēc sevis šo darbu uzticēja savam talantīgajam audzēknim A.Tučam. Atgriezās Liepājā. Divus gadus (1962 – 64) strādāja Ventspils mūzikas skolā. Pēc infarkta atkal Liepājā. Bija klavieru skaņotājs, ko mācīja arī citiem.

Akordeonam rakstītā repertuāra trūkums licis ķerties pie tā sacerēšanas, lai pilnveidotu un paplašinātu savu un audzēkņu repertuāru, bagātinātu koncertprogrammu. Audzēkņus agri iesaistījis dažādos ansambļos, radinājis pie patstāvīga darba, jo pats gājis šo ceļu. Neviens akordeonists nav izskolots bez V.Ceriņa etīdēm, skaņdarbiem. Viens no pirmajiem viņa audzēkņiem - akordeona klases absolventiem – pazīstamais komponists Alfrēds Tučs. Viņa audzēkne arī ilggadējā Aizputes Mūzikas skolas pasniedzēja Astra Jansone – Goba.

Veicinājis akordeona kā pašdarbības un laika kavēkļa instrumenta pārtapšanu par profesionālās mūzikas instrumentu Latvijā, līdzvērtīgu citiem mūzikas instrumentiem.

A i z p u t e s Mūzikas skola izdevusi disku ar Voldemāra Ceriņa darbiem.   &

devider

C - alfabēts