M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DAGDA Anna (īst.v. Olga Taube) – dzejniece.

1915.22.01. A i z p u t ē – 1996.27.02. Stokholmā. Pārpelnota, apbedīta Latvijā, Bauskas raj. Ceraukstes Plūdoņa kapos 1996 septembrī.

Dzimusi skolotāja Antona Taubes ģimenē, kur aug par viņu vecāka māsa Anna, dz.1910). Viņa vēlāk savās atmiņās par dzīvesvietu A i z p u t ē saka: māja bijusi augstā Tebras krastā ar nolaidenu dārzu lejā uz upi, divstāvu un viņi dzīvojuši tās otrajā stāvā. Pāri upei pa kreisi bija Misiņkalns (izteikta hipotēze, ka tā Avotu iela 4>21, bet tas tikai minējums, kam trūkst dokumentāla pierādījuma). A i z p u t i Dagda atstāj 3 mēnešu vecumā, jo ģimene dodas bēgļu gaitās. (Par Aizputi nekad neesmu domājusi, ka man ar to pilsētu kāds sakars. Piedzimu gadījuma pēc, mani aizrāva no turienes vēstures pēc. Bēgļu bērns. Trimdinieks. To jau nevar izskaidrot, kas tas ir. Izolācija, bez saknēm, bezgaisa telpa, viņa Zviedrijā saka). Mācījusies Ventspilī. (Ventspilī 10 gadus skolā gāju, bet pilsētu nemīlēju.). Studējusi LU Filoloģijas fak. (1931 – 42). 1936 – 44 strādājusi apgādā Valters un Rapa u.c. grāmatu uzņēmumos. 1944 rudenī no Jūrkalnes emigrējusi uz Zviedriju. Strādājusi Stokholmas tramvaju valdē (1946 – 75).

Dzejas publikācijas no 1942. Izdots dzejoļu krājums Līdzības (1950, 1996). Dzejā klasiskā, noslīpētā formā, izmantojot antīkos un Bībeles sižetus, uz laikmeta dramatisko notikumu fona spilgti tēloti mīlestības un nāves izraisītie pārdzīvojumi. No 1935 publicē recenzijas par literatūru, kā arī tēlojumus un aprakstus. Tulkojusi no zviedru valodas A.Strindberga un P.Lāgerkvista darbus.

Iznākuši A.Dagdas Raksti I, 2001, Raksti, vēstules II, 2005.

1996 nodibināts fonds, kas reizi divos gados piešķir A.Dagdas fonda balvu konkursā par labāko otrās dzejoļu grāmatas manuskriptu (laureāti I.Jansone 1998, M.Salējs 2001 u.c.).   LE, &

devider

D - alfabēts