Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
DAIZIS Jānis – inženieris, pašvaldības darbinieks.
Dzimis 1940.10.01. Liepājas raj. Otaņķu c. (Nīcas nov.). Tā paša gada vasarā ģimene pārcēlusies uz Gaviezi, kur arī pagājusi viņa bērnība.
Mācījies Gaviezes 7-gad. skolā (1946 – 53), Grobiņas vidusskolā (1953 – 57), LLA Hidromeliorācijas fak. (1957 – 62). Specialitāte – inženieris-hidrotehniķis.
Darba gaitas sācis Latvijas Valsts meliorācijas projektēšanas institūtā, nostrādājis pus gadu. Ar Valsts sadales norīkojumu nosūtīts darbā uz Liepājas raj. kūdras fabriku Plocis, kur bijis: inženieris-mehāniķis (1962. aug. – dec.), galvenais inženieris (1963 – 67), direktors (1967 – 70). Pēc fabrikas reorganizācijas nonācis A i z p u tē, MFR Kurzeme. Direktora vietnieks (1970 – 90), rūpnīcas valdes priekšsēdētājs (no 1990) un, nodibinoties a/s Kurzemes atslēga, tās valdes priekšsēdētājs. Kad ar Privatizācijas Aģentūras rīkojumu rūpnīcu nodeva a/s Kurzemes atslēja – 1 (1998), strādājis par tās direktoru, vienlaikus būdams arī a/s Kurzemes atslēga valdes priekšsēdētājs. Direktora darba gaitas beidzis 2004. gada vasarā, vēl dažus gadus turpinot būt Kurzemes atslēgas valdes priekšsēdētājs sabiedriskā kārtā.
Jau, strādādams kūdras fabrikā, bijis Vērgales ciema deputāts. Nonācis A i z p u t ē, deputāta pienākumus pildījis vairākkārt, divus pēdējos sasaukumus – arī Aizputes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks. Darba gados strādājis dažādās ministrijas un pārvaldes komisijās. Ievēlēts arī Aizputes Tautas Frontes valdē.
Vairāk nekā 30 gadu bijis aktīvs rūpnīcas mednieku kolektīva biedrs. No 12 gadu vecuma sācis aizrauties ar Jāņa Dreslera tipa dzejoļu sacerēšanu. Radušies ap 1000 šādu četrrindu pantu, kuri lasīti tikai draugiem un kolēģiem attiecīgās situācijās. Tie nav ne publicēti, ne krāti. Vēl kāda aizraušanās – izdzerto alus skārdeņu kolekcionēšana.
Ģimenē izaudzinātas 2 meitas, ir mazbērni.
Apbalvots ar 1991 gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā, apbalvots ar pulksteni (1996). &