M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

DINNE Jānis – inženieris-celtnieks.

Dzimis 1938.24.06. A i z p u t ē, kur arī aizvadīta bērnība un skolas gadi.  Mācījies un beidzis Aizputes 7-gad. skolu un Aizputes vidusskolu (1952 – 56). Studējis un absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu (1961) rūpniecības un civilās celtniecības specialitātē.

Pēc studiju beigšanas sākusies veiksmīga darba karjera: Ventspils pilsētas remontu – celtniecības pārvaldē – meistars, galvenais inženieris, priekšnieks (1961 – 67). Projektēšanas institūtā Latkomunprojekt – galvenais inženieris (1967 – 70). Republikāniskajā remontu-celtniecības trestā – pārvaldnieks (1970 – 81). Komunālās saimniecības ministrijā – ministra vietnieks celtniecības jautājumos (1981 – 88). Ministru Padomē – dzīvokļu komunālās daļas vadītājs (1988 – 90). LR valdības padomnieks komunālās saimniecības jautājumos (1990 – 92). LR Finansu ministrijas valsts saimniecības departamenta un nekustamā īpašuma departamenta direktors (1992 – 94). Valsts īpašuma fonda rīkotājdirektors (1994 – 96). Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas aktīvi iesaistījies likumdošanas procesā, lai nosargātu valsts un sabiedrības intereses, respektējot pirmskara (K.Ulmaņa laika) LR saimniecisko likumdošanu pretstatā valdošai neoliberālajai tautsaimniecības politikai, kādu piekopa I.Godmaņa vadītā valdība.

Atstājis valsts dienestu (1996), ir vairāku privātfirmu padomes un valdes loceklis, kas darbojas nekustamā īpašuma jomās (Spīķeru kvartāla revitalizācija Rīgā, bijušās rūpnīcas Kvadrāts teritorijas attīstība, ēka 13.janvāra ielā 33 Rīgā, Bākūžu ielā 6 restaurācija u.c.)

Ģimenē izaudzināti 3 dēli.

Vaļasprieki: šahs, sabiedriski politiskā literatūra, kā arī literatūra par tautsaimniecību, dārzs, ceļojumi.

Dzīvē vadās no Raiņa vārdiem: Ar vienu nepietiek, Tev jāprot abi – Vest dzīvi tā, ka brāļiem labi, Un mirt, kad likten’s liek.    &

devider

D - alfabēts