M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ERMANIS Helmuts - inženieris – mehāniķis.

1928.17.03. L a ž a s pagasta Kļaviņās - 2016.28.06. Aizputē (Rokaižu pansionātā). Apbedīts L a ž a s pag. Padures kapos.

Dzimis kalēja ģimenē. Mācījies L a ž a s pagasta F.Brīvzemnieka pamatskolā, A i z p u t e s vidusskolā (1942 – 48), studējis LVU Mehānikas fak. (1948 – 53), pa laikam piepelnoties kādā metālapstrādes rūpnīcā.

Pēc augstskolas beigšanas sadalē norīkots darbā Metālizstrādājumu kombinātā Liepājā, bet pēc neilga laika pārcelts par darbnīcu vadītāju A i z p u t e s mašīnu un traktoru stacijā (MTS), jo – jānostiprina lauksaimniecība. Nostrādājis pusotru gadu. Darbu nācies pamest, jo nopietni saindējies ar etilēto benzīnu. Nākamā darbavieta – pasniedzējs C ī r a v a s mehanizācijas skolā. Darbs labs, atvaļinājums garš, bet – kaut kas vilcis pie mehānismiem un ražošanas, un 20 dienu pēc A i z p u t e s 7.Ceļu būvniecības rajona (7.CBR) nodibināšanas kļuvis par tā galveno mehāniķi (1958.20.01.), kur, daudz ko izmēģinādams, paveikdams, uzlabodams, ieviesdams, nostrādājis 30 gadus.

Uz uzņemto kursu gājis tieši. Viņa darba rezultātā Aizputes 7.CBR pirmajam no ceļu uzņēmumiem piešķirta augstas ražošanas kultūras uzņēmuma nosaukums. Daudz bijis amatu un pienākumu, kas uzlikti galvenajam mehāniķim, bet racionalizācijas biedrības vadību un aktīvu darbību tajā uzņēmies pats. Ticis izveidots tāds kā izgudrošanas darba plāns, kas arī ticis sekmīgi pildīts. Visas valsts atzinību un pirmo Vissavienības sudraba medaļu saņēmis par uzbēruma nogāžu planētāju. Ar to strādāts daudzās saimniecībās.

Var runāt arī par Ermaņa laiku Ceļu rajona un Kurzemes kinoamatierismā. Viss jaunais ticis filmēts, rādīts pašiem un citiem. Pēc viņa iniciatīvas 7.CBR notika pirmā starprajonu racionalizācijas izstāde ar vairāku saimniecību piedalīšanos. Tapa filma 7.CBR racionalizators, kas uzvarēja skatē Liepājā, Rīgā un par labu atzīta arī Maskavā. Tā tika iekļauta Aizputes ceļinieku koncertuzvedumā, ieguva 1.vietu republikas pašdarbības skatē.

Audzinājis jaunos ceļinieku kadrus, bijis viens no grupas, kas rūpējās par ceļinieku arodskolu Smiltenē. Īsta inženiera – mehāniķa klasi parādījis, izgatavojot pasūtījumu – portālkrānu Lorupes estakādes būvei, ko visi citi nodēvējuši par importu. Iecerējis un pirmoreiz Latvijā veicis slēgtās noliktavas būvi inertajiem materiāliem Kapsēdes asfaltbetona rūpnīcā.

7.CBR darbu beidzis 1988, tikko sasniedzis pensijas (60) gadu vecumu. Dzīvo un saimnieko dzimtajās Kļaviņās, kurās kā industriālo mantojumu saglabājis tēva celto hidroelektrostaciju un smēdi.   &

devider

E - alfabēts