M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

ERMSONS Žanisciema priekšsēdētājs.

1922.05.02. Liepājas raj. Sakas pag. – 2001.16.03. A i z p u t ē. Apbedīts Misiņkalna kapos.

Dzimis kalpu ģimenē. Ap 1926 vecāki pārcēlušies uz dzīvi Liepājā. Tēvs strādājis

dzelzceļa depo, māte – strādniece Karostas laboratorijā. Ģimenē vēl brālis un māsa.

Jau 7 gadu vecumā uzsācis ganu gaitas pie saimniekiem, tā nopelnīdams sev drēbes un pārtiku ziemai. Ganos iets līdz 15 gadu vecumam. Vēlāk strādāti dažādi gadījuma darbi – bijis jumtu darvotājs, strādājis pie aku urbšanas darbiem, katlu kalēja māceklis Liepājas kuģu būvētavā u.c.

Otrā pasaules kara laikā partizāns (A.Macpāna vienībā). Pēc kara: sagādes aģents Sakas pagastā (1946), komsorgs izpostītajā Nīkrāces pagastā, partorgs A p r i ķ u pagastā, instruktors A i z p u t e s raj. partijas komitejā, priekšsēdētājs kolhozā Staļina ceļš (1951). 1953 uzsācis mācības Zaļenieku lauksaimniecības skolā, kuru absolvējis ar izcilību. Pēc tam priekšsēdētājs L a ž a s ciema kolhozā Rīts, kas vēlāk ir daļa no padomju saimniecības Aizpute, un priekšsēdētājs Kuldīgas rajona kopsaimniecībā Vienība.

Tik daudz bijis darbavietu līdz 1975, kad kļuvis par L a ž a s ciema tautas deputātu padomes priekšsēdētāju. Šo darbu godprātīgi veicis no 1975 līdz 1989, iemantodams ļaužu atzinību un cieņu. Vienmēr godīgs, darbīgs, domājis par pagasta teritorijas sakopšanu un labiekārtošanu, vēstures u.c. notikumu saglabāšanu. Iekārtojis pagasta sabiedrisko muzeju Lažas pag. Strautniekos, rūpējies par jumta uzlikšanu A p r i ķ u baznīcai, par dziesminieka Neredzīgā Indriķa piemiņas saglabāšanu un piemiņas akmens uzlikšanu tā dzimto māju vietā. Pagasta kultūras jautājumu risināšanā uzturējis sakarus un konsultējies ar komponistu Marģeri Zariņu (baznīca) un dzejnieku Imantu Ziedoni (Neredzīgā Indriķa piemiņa).

Apbalvots par cīņām pret hitleriešiem Par kaujas nopelniem, 5 jubilejas medaļas, par aktīvu darbību pēckara celtniecības darbā 2 Darba Sarkanā Karoga ordeņi, medaļa Par darba varonību, LPSR AP Prezidija Goda raksts. Par sasniegumiem darbā un sociālo aktivitāti ierakstīts Liepājas raj. Goda grāmatā (1987).   &

devider

E - alfabēts