Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
GŪŽA Mirdza (Šmite) – skolotāja, muzeja darbiniece, dzejniece.
Dzimusi 1932.20.06. Medzes pag.Pēpjos kā pastarīte sešu bērnu ģimenē. Bērnība vadīta Skābaržu mājās.
Mācījusies Tāšu pamatskolā (1941 – 48), Liepājas pedagoģiskajā skolā (1949 – 52), kur iegūtas 1. – 4. kl. skolotājas tiesības, Liepājas Pedagoģiskā institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē (1955 – 59). Visas mācību iestādes beigusi ar izcilību.
Darba gaitas sākusi D z ē r v e s 7-gad. skolā (1952), māca latviešu un krievu valodu, fizkultūru, ir ārpusklases darba organizatore. No 1954 pavasara darbs A i z p u t e s komjaunatnes komitejā, bet jau no 1955 februāra Vaiņodes vidusskolā. Pēc augstskolas beigšanas (1959) skolotāja Tāšu 7-gad. skolā un Tāšu ciema bibliotēkas vadītāja. Kad nodibināta ģimene, – ārpusklases darba organizatore Grobiņas vidusskolā (no 1960), pēc tam bibliotekāre un latviešu valodas un literatūras skolotāja. Aktīva, rosīga, izdomas bagāta dažādu kultūras pasākumu organizētāja un vadītāja. Skolā organizējusi literāras tiesas, disputus, konferences, Dzejas dienas, vadījusi ekskursijas pa rakstnieku dzīves un darba vietām, rīkojusi tikšanos ar tiem. No 1964 sadarbība ar Liepājas raj. laikrakstu Ļeņina Ceļš/Kursas Laiks, kur ilgus gadus veica skolēnu – jauno literātu audzināšanu.
Kad Grobiņā veidoja piemiņas istabu Zentai Mauriņai, iesaistījās tās tapšanā un sāka tajā strādāt. Šo darbu turpināja arī tad, kad pensionējās un izbeidza aktīvās skolotājas darba gaitas Grobiņas vidusskolā.
Ar pseidonīmu Daiga Dzilna publicējusi dzejoļus u.c. dažādos preses izdevumos. Iznācis dzejoļu krājums Likteņvēju šūpolēs (2010 ?). Raksta atmiņas Grāmata Skābaržkoku pavēnī (2015) veltīta Šmitu un Gūžu dzimtas likteņstāstiem epizodiski 100 gadu garumā. 2016. ar Grobiņas novada domes atbalstu klajā nāk Baltajā domu zemē Grobiņā (proza, lirika, liroepiska, dramaturģija). Rosīgi darbojas Liepājas literātu un radošo mūziķu klubā Helikons.
Apbalvojumi: LPSR Teicamnieks tautas izglītības darbā, Vecākais skolotājs, Skolotājs metodiķis, Gada skolotājs.
Ģimenē izaudzināti 5 dēli.
GL, &