Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
JERUMANIS Jānis – zinātnieks, ilggadējs latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks.
1917.30.04. – 2011.26.03. Šveicē
Beidzis A i z p u t e s valsts ģimnāziju (1938). Dienējis Latvijas armijā (1938 – 39). Studējis tieslietas LU. 1944 iesaukts Latviešu leģionā. Ievainots pie Dancigas, evakuēts uz Dāniju. Ar bīskapa B.Sloskāna gādību nonācis Beļģijā, kur nobeidzis Luvēnas universitāti (1953) ar ķīmijas inženiera un lauksaimniecības industrijas inženiera grādu. Piesaistīts universitātei – Lauksaimniecības fakultātē, brūžu zinātnes departamentā, kur darbojies pētniecībā un jaunu brūžu speciālistu sagatavošanā. Doktora grāds par darbu Polifenoli un to nozīme brūžu zinātnē (1970). Ieskaitīts universitātes akadēmiskajā (profesorāta) korpusā ar docenta grādu. Lasījis zinātniskus referātus starptautiskos kongresos dažādās zemēs Eiropā un ASV. Zinātniskas publikācijas starptautiskajā presē franču, angļu un vācu valodā.
Kopš 1945 aktīvi darbojies latviešu sabiedriskajā dzīvē Dānijā un Beļģijā. Ar panākumiem Dānijā iestājies pret Latvijas bēgļu izdošanu krieviem. Ilggadējs Beļģijas Latviešu Nacionālās komitejas delegāts pie Latvijas atjaunošanas komitejas Eiropas Centra (LAK EC). Divreiz ievēlēts šī centra prezidijā, bijis gan vicepriekšsēža, gan finanšu daļas vadītāja amatā. Eiropas Austrumzemju bēgļu Interkomitejas finanšu vadītājs (1956 – 92). 36 gadus organizējis līdzekļu vākšanu, lai atbalstītu austrumzemju bēgļus, galvenokārt viņu studijās. Beļģijas Latviešu Nacionālās komitejas priekšsēdis (1962 – 2004), kopš 1993 arī Daugavas Vanagu Beniluksa nodaļas priekšsēdis. Beļģijas Latviešu biedrības vadītājs (2004 – 05).
Lai ārzemēs skaidrotu okupētās Latvijas stāvokli, izdevis 2 brošūras par Latviju – dāņu (1946) un franču (1948) valodā. Autors grāmatai par B.Sloskānu – Upuris par brāļiem.
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (1996), Chevalier de l’Ordre de la Couronne (Ros Baudouin, 1969), Medaille Civiyue de i-ere classe (1986), Chevalier de Fouryuet (Brūža ordenis, 1982). &