M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KAJU Rasma (Treigute) - ārste.

1934.30.07. A i z p u t ē – 1995.06. Apbedīta Misiņkalna kapos A i z p u t ē.

Uzaugusi A i z p u t ē. Apmeklējusi pamatskolu, beigusi A i z p u t e s vidusskolu (1952). Pēc izglītības ķirurģe, pēc aicinājuma – pasniedzēja un organizatore. Vīrs Ilo Kaju, dēli: sporta skolotājs Andris Kaju un ķirurgs Olevs Kaju. Ilggadēja Liepājas medicīnas skolas direktore (aptuveni 30 gadus). Pēc Rīgas medicīnas institūta absolvēšanas (1958) sāka strādāt Liepājas pilsētas slimnīcā, kur nostrādāja 10 gadus, pieņēma pacientus poliklīnikā. Tanī pašā laikā Liepājas medicīnas skolu izveidoja par vienu no šajā nozarē prestižākajām Latvijā. Viņas laikā skolā strādāja pilsētas populārākie mediķi – Eglons un Ilga Auderi, Elza un Bruno Graši, Konstantīns Žemaitis – Dzicēvičs, Alla Matvejeva, Gunārs Valters, Teodors Eniņš, Irēna Treilone, Andris Kristsons, Jeļena Dzicēviča u.c. Arī pati Kaju aktīvi iesaistījusies mācību darbā, audzēkņiem pasniedza ķirurģiju, slimnieku kopšanu, vienubrīd pat anatomiju, latīņu valodu u.c. mācību priekšmetus, kuros kāda iemesla dēļ uz laiku trūka pasniedzēja. Dažus mācību priekšmetus, kam ar medicīnu tiešu sakaru nebija, uzaicinājusi pasniegt mācību spēkus no Liepājas Pedagoģijas akadēmijas. Kaju kaislība bija balles, kuras viņa regulāri rīkoja medicīnas skolas telpās. Tās tika plaši apmeklētas un vēl aizvien ir palikušas vecākās paaudzes liepājnieku atmiņā.     Lāsmas Gaitnieces publikācija ( LBV), &

devider

K - alfabēts