M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KAJU Andris – sporta skolotājs, treneris, sabiedriski aktīvs cilvēks.

1957.30.09. Rīgā – 2014.17.01. Liepājā. Apbedīts A i z p u t ē, Misiņkalna kapos.

Tēvs - Ilo Kaju – Sāmsalas igaunis (Latvijā ieprecējies pavisam nejauši, jo ar nākamo sievu iepazinies, braucot ciemos pie māsas uz Aizputi, kurai jau vīrs bija latvietis), atslēdznieks un sporta instruktors, māte Rasma – ārste- ķirurģe, Liepājas Medicīnas skolas ilggadīga direktore. Ģimenē jaunāks brālis Olevs, ārsts. Viņi dzīvoja Liepājā.

Skolas gaitas sācis Liepājas 1. vidusskolā (1964 – 75) un skolas gadus atceras ar labpatiku. Šis laiks pagājis interesanti, jo mācījies kopā ar vēlāk visā Latvijā pazīstamiem cilvēkiem – Uldi Marhilēvicu, Maiju Lūsēnu, Māri Ozoliņu u.c Nākamā mācību iestāde – Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts (beidz 1979). Norīkots darbā Liepājas pilsētas Sporta komitejā. Šajā gadā nodibina ģimeni, kurā piedzimuši 2 dēli (dzīvesbiedre arī mācījusies Fizkultūras institūtā, bet nebeigusi, jo pasaulē pieteicies pirmais dēls Edijs).

Jaunā ģimene pārcēlusies uz A i z p u t i. Pamatdarbavieta – Lažas internātpamatskola, bet lielāko darbdienas daļu strādājis Aizputes vidusskolā. Atceras: Grūti bija Aizputē, jo skolā bija trīs maiņas, un arī ziemas bija pamatīgas. Slēpošanas stundās plkst. 8.00 no rīta uz slēpēm uzkāpu, 8-os vakarā no tām nokāpu. Tā, mācot skolēnus, iznāca dienā noslēpot 20 – 25 km. Toties veselība bija kā zirgam, ne iesnas, ne klepus mani neķēra. Strādāja arī Aizputes Sporta skolā.

Lažas skolā A.Kaju izveidoja skolas izlasi, startēja republikas sacensībās volejbolā. Tika gan čempiona tituli, gan godalgotas vietas individuālajās sacensībās vieglatlētikā. L a ž as speciālajā skolā nostrādāja 20 gadus.

No 2002 pamatdarbs Liepājas raj. Sporta skolā, strādā par direktora vietnieku un uz pusslodzi trenē bērnu grupu vieglatlētikā, kura ļoti sekmīgi startē republikas sacensībās. Netrūkst arī starptautisku panākumu. A.Kaju trenētā zēnu komanda četrcīņas sacensībās Baltijā izcīnījusi visas godalgotās vietas, kādas vien iespējams. 2002.gadā treniņgrupas audzēknis Latvijas izlasē ir Nr.1., arī starptautiskajās sacensībās Zviedrijā trenera audzēknis iekļuva pirmajā trijniekā.

1991 janvārī Kaju bija Rīgā uz barikādēm. Atceras: Pirmajā braucienā no Aizputes bija ap 100 vīru. Radiokomitejā mūs sagaidīja Andris Tomašūns. Aizputes vīri nomainīja madoniešus, un no tā brīža visa Radiokomitejas aizsardzība bija nodota mūsu rokās. Tā bija kolosāla kopības izjūta! Bija jāiepazīst Radiokomitejas ēka, lai zinātu, ko darīt iebrukuma gadījumā. Bija paredzēti gan atkāpšanās ceļi, gan tas, kā izmantot balonus ar gāzi u.c. pretošanās iespējas. Ieroču mums nebija. Katram sargātājam tika ierādīta sava vieta… Andris Kaju uz barikādēm bija piecas reizes. Par piedalīšanos apbalvots ar medaļu Barikāžu dalībnieks.

1991, kad dibinājās zemessardze, tajā iestājās arī viņš. Kļuva par Latvijas zemessardzes 4. brigādes 47.bataljona 3.rotas 1.vada komandieri. Aktīvi piedalījies visās mācībās. Saņemti vairāki apbalvojumi – gan Goda raksti, gan republikas mēroga Pateiibas.

Ļoti sabiedrisks, ar neizsīkstošu humora izjūtu. Viņš organizējis un vadījis ilggadīgo populāro pasākumu A i z p u t ē – Tebras labais krasts, kreisais krasts. Otrs tradicionālais pasākums - Aprīļa joku diena, kurā piedalījies kopš 80. gadiem. Tajā iesaistījušās komandas jau no visām piecām Liepājas rajona pilsētām. Viņš sastāda komasndu un pasākumu īsteno.

Daba Andri apveltījusi ar daudziem talantiem: ir literāri apdāvināts, labi dzied, spēlē ģitāru, runā igauņu, krievu, angļu valodā, patīk uzrakstīt kādu četrrindu vai dzejolīti. (Dzejoļi, dažādu runu uzstāšanās uzmetumi sakrājušies jau vesela kaudze.) . Ar lielu sirsnību atceras studiju biedrus, kuri satiekoties visu laiku kūda viņu uzrakstīt kādu grāmatu. Pats saka : ja grāmata taptu, tas būtu kas līdzīgs Trīs vīri laivā. Lielas darba spējas.

Patīk ceļot. Pabijis gandrīz visās Eiropas valstīs. Dzīvē gājis cauri gan labam, gan sliktam. Pēc zodiaka – dzimis svaru zīmē. Ja mīl, tad ļoti, ja dusmojas, tad kārtīgi. Par sevi saka (kaut arī gadi iet): Es vienmēr jūtos kā trīspadsmitgadīgs.     VE

devider

K - alfabēts