M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KALNIŅA Minna izglītības un kultūras darbiniece.

Dzimusi 1916.16.04. A i z p u t ē, arī skolas gaitas sāktas šajā pilsētā. Beigusi A i z p u t e s vidusskolu (1937), Latvijas Valsts Pedagoģisko institūtu (1953). Pedagoga darbu sākusi 1941. No 1947 Alsungas vidusskolas direktore, no1950 – Liepājas pedagoģiskās skolas (vēlāk – Liepājas skolotāju institūta) direktore. No 1953 Liepājas pilsētas izpildkomitejas darbiniece, līdz 1961 TIN vadītāja, tad priekšsēdētāja vietniece izglītības, kultūras un veselības aizsardzības jautājumos. Kopš 1967 personālā pensionāre. Aktīva sabiedriska darbiniece, lektore. LPSR AP 2. un 3. sasaukuma deputāte. LPSR Nopelniem bagātā skolotāja (1956).

Apbalvota ar Darba Sarkanā Karoga ordeni.   LME, &

devider

K - alfabēts