M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

KALNMALIS Jānis Gunārs – gleznotājs.

Dzimis 1939.20.06. Rīgā četru bērnu ģimenē kā otrais dēls. Grūtajos materiālajos apstākļos pēc 2.pasaules kara māte viņu un vecāko brāli uzticējusi aprūpēt tantei A i z p u t ē. Te apmeklējis pamatskolu, un arī vēlāk, kad aizbraucis mācīties uz Rīgu, saites ar šo pilsētiņu nezaudējis. Juties tai piederīgs.

Profesionālo izaugsmi guvis Rīgas LMV Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (beidz 1950) un LVMA Glezniecības nodaļā (absolvē 1967). Diplomdarbs Traktoristi (vad.E.Kalniņš). Viņa skolotāji tādi mākslas meistari-klasiķi kā Konrāds Ubāns, Leo Svemps, Indulis Zariņš. Izstādēs piedalās kopš 1968. Darbi glabājas Valsts Mākslas muzejā, Latvijas un Krievijas mākslas fondos un privātkolekcijās daudzās pasaules valstīs.

60.gadu beigās mūžībā aizgājusi tante un mākslinieks saņēmis mantojumā māju A i z p u t ē. Kad Latvijā sākās lielā privatizācija, zaudējis labi iekārtoto darbnīcu Rīgā, izbūvējis to A i z p u t e s mājas bēniņos un pārcēlies uz dzīvi šai pilsētā (90-tie gadi). Te tagad sakopta māja, ar vitrāžām, brīnišķīgu puķu dārzu un nelielu baseiniņu. Vairākus mēnešus gadā radoši strādājis ārzemēs. Bijušas daudzas izstādes dažādās Eiropas galerijās un izstāžu zālēs, sākot no Somijas, kur izveidojusies veiksmīga sadarbība vairāku gadu garumā ar somu mākslas mecenātu Olavi Koskinenu.

Ļoti vitāls un ražīgs – vērtē kolēģi, un viņš to nenoliedz: Slims vai vesels – jāstrādā katru dienu, mācīja profesors Indulis Zariņš un pats rādīja piemēru. Ja kādu dienu izlaidīšu, līmenis kritīsies – tāpat kā sportā. Laika gaitā mainījies mans radošais rokraksts – tehniskie paņēmieni, tēmas. Tomēr nemainos savā kopējā mākslinieciskajā uztverē, paliekot uzticīgs reālismam. Iespējams, ka daži mākslas nepazinēji nepiekritīs, redzot manus pēdējā laika darbus. Strādājis visos žanros, pamatā eļļas tehnikā, visvairāk ainavas žanrā. Viens no retajiem savas paaudzes māksliniekiem, kas glezno tieši dabā, veidojot nepārblīvētas kompozīcijas piesātinātā, smagā kolorītā, kurās liela nozīme triepienam, otas raksturam, blīvām faktūrām. Strādājis arī monumentālajā glezniecībā, darinājis interjerus, darbojies preses un grāmatu grafikā (Š.Rašidova Varenais vilnis, 1967; O.Rikmaņa Labo darbu rūķu valstībā, 1973).

J.Kalnmalis: Bieži vien mākslinieka vērtību nosaka pēc tā, cik daudz viņa darbus pērk, un mākslinieks paliek pie šīs robeža , nemeklē savā daiļradē neko jaunu un turpina radīt pircējiem tīkamus, daudzreiz salkanus un neprofesionālus darbus. Ja es ar pindzeli rokā domātu par pircēju gaumi, tad ar mani būtu cauri. Visu mūžu esmu veicis tikai ar gleznošanu saistītus darbus, neko citu nemāku. 25 gadus strādāju kombinātā Māksla, apgleznoju sienas dažādās Latvijas vietās. Tagad esmu viens no nedaudzajiem Latvijas māksliniekiem, kam glezniecība ir vienīgais iztikas avots.

Iespaidus gūst, apmeklējot dažādu valstu muzejus, apskatot pilsētas, bet vislielākais skolotājs, pie kura vienmēr var smelties idejas, -daba. Galvenā tēma – cilvēks dabā, kuras idejiskie pamati veidoti, studējot Akadēmijas figurālās glezniecības klasē. Latviešu mākslā dabas noskaņu tēlojumam senas tradīcijas. Šīs ievirzes glezniecības lokā noteikta vieta arī pilsētas nomales tēlojumam. Tāpēc tā nav nejaušība, ka lielā daļā no viņa gleznām dominē A i z p u t e s veco koka namu pagalmu un dabas nostūrīšu krāsu sulīgums, ko uzreiz atpazīst Kurzemē dzimušie.

Sākot ar 20.gs.90 - tiem gadiem līdztekus stājglezniecībai nodarbojies ar dažādu objektu apgleznošanu. Uzskata: no tiem veiksmīgākais bijis zirgu skulpturālo veidojumu apgleznošana un veidošana kopā ar citiem gleznotājiem un tēlniekiem Hamburgā. Apgleznošanu veikuši dažādu zemju mākslinieki savas valsts raksturīgā kolorītā. Pēc tam šī kolekcija kļuvusi par ceļojošu izstādi dažādās valstīs. Sanfrancisko ASV bijis tās galapunkts.

Māksla nav tikai process, kad mākslinieks stāv pie molberta un mālē. Lielākais darbs saistīts ar iztēli, fantāziju. Tikai kādu pusi no saviem sapņiem varu uzlikt uz papīra. Gleznojot notiek cīņa par to, lai savas izjūtas, savu iztēli pēc iespējas pilnīgāk atdotu skatītājiem. Ideju man nekad nav trūcis, problēmas dažkārt rodas ar to realizāciju. Iepriekš netaisu nekādus uzmetumus, skices. Man vienkārši patīk sajust krāsu kā vielu, materiālu, ar kuru varu izpaust iekšējos impulsus, saka mākslinieks.

Personālizstādēs darbi eksponēti Latvijas pilsētās, Somijā (Helsinkos), Beļģijā (Briselē), Dānijā (Kopenhāgenā), Vācijā (Hamburgā, Visenē, Hallenštatē), Zviedrijā (Kārlskrūnā), Luksemburgā, Šveicē un Nīderlandē.

2013 ierosinājis un noorganizējis pirmo starptautisko mākslinieku plenēru Veltījums A i z p u t e i un tās cilvēkiem. Piedalījušies 12 mākslinieki no 7 valstīm – Krievijas, Japānas, Itālijas, Lietuvas, Šveices, Somijas un Dānijas (11. – 21.05.).

Mākslinieku savienības biedrs no 1979.

2012 gadā iznācis albūms Jānis Gunārs Kalnmalis (teksts latviešu, angļu, vācu, krievu val.). Tajā ievietotās gleznas tapušas laikā no 1983 – 2012, visvairāk 2010 – 11. Albūma ievadā mākslas maģistre Ingrīda Burāne: Mākslinieks Jānis Gunārs Kalnmalis neatlaidīgā un sūrā darbā noteicis savu vietu latviešu glezniecībā. Kā šodien, tā nākamībā. To nodrošina viņa talants, pieredzē gūtā meistarība un spēja aizvien no jauna pētīt, vērst plašumā mākslinieciskās izteiksmes robežas. Atsevišķos dzīves periodos viņš koncentrējies un atklājis, ka vienlīdz labi var izteikt savas domas un jūtu pasauli visos žanros – figurālajā glezniecībā, portretā, akta glezniecībā, klusajā dabā, arī ainavā. Pēdējā desmitgadē tieši ainava, kas ir smalks un sarežģīts izteiksmes veids, kļuvusi par Jāņa Gunāra Kalnmaļa māksliniecisko interešu paudēju. Turklāt viņš neierobežo sevi ar kādu vienu motīvu vai paņēmienu, bet tiecas savās gleznās sintezēt, parādīt visu to neizsmeļamo daudzveidību, kas piemīt realitātei un tai tikko nojaušamajai, ar prātu neizskaidrojamajai, kādas tālākas likumības un patiesības vēstošajai.

Ierakstīts Aizputes pilsētas Goda grāmatā (2001).   M I, VE, KL, &

devider

K - alfabēts