Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KURCIJS (KURŠINSKIS) Andrejs – dzejnieks.
1884.01.10. Asītes pag. Apšos – 1959.23.02. Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.
Mācījies Bunkas-Ordangas pagastskolā (1895 – 98), Liepājas reālskolā (1899 – 1903). Kā Rīgas politehniskā institūta students piedalījies Piektā gada revolūcijā ( tā sauc. A i z p u t e s karā), pēc tam emigrācijā, kur 1911 beidzis Jēnas universitātes medicīnas fak. Šai pašā gadā dažus mēnešus ārsts C ī r a v ā. A.Kurcijs: Rudenī es uzņēmos izpildīt pagaidām ārsta vietu Cīravā. Darbs bija plašs un šķietami nozīmīgs. Varēju būt gluži apmierināts ar savām sekmēm. Doktorāta tuvumā bija vietas, kur 1905.gada rudenī man nācās iziet pret šautenēm bruņotiem kareivjiem ar brauniņu rokā. Modās senās cīņas atmiņas. Cīravā es arī satiku dažus šīs cīņas dalībniekus; lasīju kritušo vārdus uz krustiem kapsētā. Tā, rudens vējam gaudojot doktorāta vecajās liepās, man radās nodoms aprakstīt šo laikmetu romānā. Tomēr šo nodomu izpildīju tikai pēc daudziem gadiem. Uz Ziemsvētkiem biju jau Rīgā. 1915 – 18 bēgļu ārsts Pēterburgā. 1919 pavasarī strādājis Padomju Latvijas Veselības komisariātā, darbojies arī komunistiskās partijas laikrakstā Cīņa. Studējis filozofiju Berlīnes universitātē (1922). Apmeklējis Itāliju (1923), Parīzi (1925). Darbojies nelegālajā KP vadītajā Latvijas neatkarīgo sociālistu partijā (1928). Apcietināts, tā paša gada beigās atbrīvots, jo bijis III Saeimas deputāts. 30.gados dzīvo Rīgā, strādā par ārstu, raksta dzeju, prozu, teorētiskus rakstus, tulko. 1941 evakuācijā uz Ziemeļkaukāzu, bet, kad to ieņem vācu karaspēks, atgriezies Latvijā, strādā par ārstu Rīgā, Kurzemē. Pēc 2.pasaules kara vadījis ZA Folkloras institūta Latviešu un krievu folkloras sektoru (1946), lasījis lekcijas literatūras teorijā un kritikā (1948). 1949 apcietināts, izsūtīts uz Komi APSR. 1955 atgriezies, reabilitēts 1956. Rakstnieku savienības biedrs (1956). Kopoti raksti 5 sējumos (1977 – 82),
C ī r a v ā bijis arī pēc atgriešanās no izsūtījuma, jo Dz ē r v e s skolā par skolotāju strādāja viņa māsa Aleksandra Kuršinska. Atbrīvots pavasarī, viņš raksta: Pēc pāris nedēļām mēs [ar dzīvesbiedri] aizbraucām uz Dzērvi. No turienes atgriezos atpakaļ Rīgā. Klāt bija ziema . (tātad Dzērvē pavadīta 1955 vasara). 1956.gada ieraksts: Gandrīz visu vasaru pavadīju Dzērvē pie savas māsas vidusskolā, kas manis, trimdinieka dēļ, bija daudz cietusi. Viņai, Nopelniem bagātai skolotājai, pat atņemta bija pensija. Bija vasara. Es tulkoju, kaut gan ar nepatiku, savu korejiešu romānu. Manai sievai bija iespējams gleznot tukšā klasē. Un šo iespējamību viņa arī izmantoja. Gājām gleznot arī uz Cīravas parku. Tikai uz oktobra beigām atgriezāmies Rīgā. 1957: Biju jūnijā un jūlijā Rīgas Jūrmalā, vēlāk Dzērvē un Aizputē.
Rakstnieka 100-gadē Asītē atklāts piemiņas akmens (1984, ierosinājusi M.B.). AŠ, LRB, &