Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
KURŠINSKA Aleksandra – Nopelniem bagātā skolotāja, rakstnieka A.Kurcija māsa.
1888.07.04. Asītes Apšos – 1978.06.08. Juglas pansionātā komunārs. Apbedīta Misiņkalna kapos A i z p u t ē.
Dzimusi 8 bērniem svētītā saimnieku ģimenē, kurā 6 dēli un divas – jaunākās – meitas. Vārdu ieguvusi no krustmātes Aleksandras (krievietes), kas bijusi sieva vienam no brāļiem.
Apzinādamies, ka mājās visiem bērniem nepietiks ne darba, ne maizes, vecāki tiem nolēmuši dot izglītību – sūtīt skolās (tēva un arī mātes brālis jau toreiz bijuši skolotāji). Vecākie brāļi, sākuši paši pelnīt, palīdzējuši izskolot jaunākos.
Pirmo izglītību ieguvusi pie brāļa Jāņa, kas bijis skolotājs. Mācījusies Liepājas ģimnāzijas 6.klasē, kad par līdzdalību Piektā gada revolūcijā apcietināts tēvs. Meitene gan no skolas nav izslēgta (bijusi čakla un kārtīga skolniece), bet ģimnāzijā palikt vairs neatļauts. Skolu beigusi Pleskavā.
1910. sākusi skolotājas darba gaitas Bauskas meiteņu proģimnāzijā, kur labi sapratusies ar audzēkņiem, bet pēc gada nācies mainīt dzīves un darba vietu, jo bagātajiem Zemgales saimniekiem radusies nepatika pret skolotāju, kas pasūta Dienas Lapu un nevis vācisko Rīgas Avīzi, lasa progresīvu literatūru un draugus atrod starp kreisi noskaņotiem ļaudīm.
Dabas zinību un ģeogrāfijas skolotāja A.F.Činskas tirdzniecības skolā Liepājā (1911 – 15), pēc tam - Liepājas pilsētas apvienotās pamatskolās. Pēc Latvijas brīvvalsts rašanās kļuvusi par Liepājas lielākās – IV – pamatskolas vadītāju (pāri par 800 audzēkņu), kas sākumā atradusies vēlākā tehnikuma telpās. Turienes skolotāji bijuši aktīvākie darbinieki progresīvās biedrībās, organizācijās, pilsētas domē un Skolu valdē.
No 1912 – 41 skolotāja dažādās Liepājas skolās. Otrā pasaules kara gadi aizvadīti tēva mājās Asītes Apšos, nodarbojoties ar zemkopību. Bēgļu gaitas pārlaistas dažādās Liepājas rajona vietās – Bunkā, Dzērvē, Līgutos, Vecpilī. No 1945 gada jūnija skolas pārzine Vecpils-Ilmājas 4-klasīgajā pamatskolā. 50-to gadu sākumā nonākusi A p r i ķ u pamatskolā, kur ieradusies ar govi un zirgu Jonasu. No A p r i ķ i e m nonākusi D z ē r v e s skolā. Te pie viņas dažas vasaras (1955, 1956, 1957) uzturējies no izsūtījuma pārnākušais brālis – rakstnieks A.Kurcijs ar dzīvesbiedri gleznotāju Lūciju Kuršinsku (par to var lasīt A.Kurcija darbā Mana laika grāmata). Pēdējā darba vieta – A i z p u t e s 8-gadīgajā skolā. Pateicoties A.Kuršinskai, izcilai aktrisei Antai Klintij izveidojās draudzība ar kādu šīs skolas klasi – pionieru pulciņu, ko nosauca aktrises vārdā.
A.Kuršinska dzīvoja Atmodas ielā 21, sētā esošajā nelielajā ķieģeļu mājiņā, pie kuras iekopa skaistu puķu dārzu (nav saglabāts). Raksturā noteikta, enerģiska, uzņēmīga. Varējusi būt gan asa, skarba, gan dziļi iejūtīga un saprotoša. Pratusi gan pļaut, gan ar zirgu jāt. No darba nevairījusies. Lieliska publiska runātāja. A i z p u t ē ieradās jau kā Nopelniem bagātā skolotāja. & (SS)