M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

LAGZDIŅŠ Viktors – rakstnieks.

1926.28.08. Rīgā – 2008.22.10.Rīgā.

Dzimis inženiera un skolotājas ģimenē. No 1931 kopā ar māti dzīvojis Liepājā., mācījies Blaumaņa pamatskolā, Liepājas ģimnāzijā (1940 – 44). 1944 mobilizēts vācu armijā, nosūtīts uz Poliju, Čehoslovākiju, Vāciju. !945 no pārsūtīšanas nometnes atgriezies Latvijā. Strādājis par Liepājas energorajona tehniķi, beidzis Liepājas pedagoģisko skolu (1947), neklātienē Rīgas Pedagoģiskā institūta Valodu un literatūras fak. (1958). Strādājis D z ē r v e s 7-gadīgā skolā (1947 – 52), bijis Liepājas pionieru nama direktors (1952 – 58), strādājis laikraksta Komunists redakcijā Liepājā (1958 – 63), žurnāla Lauku Dzīve redakcijā Rīgā (1963 – 82). Rakstnieku savienības biedrs (1959).

Sākumā pievērsies bērnu literatūrai. Publicēts stāsts Teltis pie upes (1958), stāstu un tēlojumu krājums Pārbaude (1959), Indiāņu virsaitis Drošsirdīgais Ķiķāķis (1963), garais stāsts Virs miglas ir zvaigznes (1967), stāsts Ķēdes loks (1972). Izdevis aprakstu krājumu Vienas gadskārtas lokā (1965), Zili zaļā romantika (1966), humoristiskas prozas krājumu Nelaimes auglis (1968). Kriminālstāstā Nakts Mežāžos (1976), ekranizēts ar nosaukumu Aveņu vīns (1984), intriģējoši veidota fabula. Izlase Zili zaļā (1986). – Pseidonīmi Ā.Beciņš, V.Rieksts u.c.

Ietverts Kurzemes Vārda atlasē 20.gadsimta izcilākie Liepājas literāti.

D z ē r v ē vadītie gadi – nozīmīgs posms V.Lagzdiņa daiļradē. Atzīst: D z ē r v e s – A p r i ķ u meži kā darbības vieta izmantota apmēram pusei viņa sarakstīto darbu. Dzīvodams Rīgā, daudzas vasaras braucis un atvaļinājumu pavadījis paša celtā atpūtas mājā A p r i ķ o s, Tebras krastā, meža vidū, kur līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai krietni tālu. Tur līdzi netika ņemts ne radio, ne laikraksti, ne grāmatas. Visapkārt tikai mežs. Savas mītnes apkārtni bija izkopis.   LRB, &   

devider

L - alfabēts