M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

LANGMANIS Arturs – mākslinieks – grafiķis.

Dzimis 1921.30.11. C ī r a v a s pag. Mežērmaņos kā mežsarga dēls. Uzaudzis Kurzemes jūrmalā. Beidzis 4-klasīgo pamatskolu Ulmalē un 6-klasīgo Pāvilostā. 1940 vecāki pārcēlušies uz A i z p u t i. No 1936 – 42 mācījies Jelgavas Valsts skolotāju institūtā, kur pirmās mākslinieciskās iemaņas guvis pie gleznotāja K.Baltgaiļa. Jau institūta gados aizrāvies ar smalkiem spalvas zīmējumiem. 1943 sācis strādāt par skolotāju A i z p u t e s tautskolā/pamatskolā. Mācījis zēniem vingrošanu un rokdarbus, dažās klasēs vācu valodu. 18.novembrī skolā teiktās runas dēļ izsaukts uz pratināšanu vietējā SD policijas pārvaldē. Šai gadā A i z p u t e s pamatskolas skolotāji iestudē Tijas Bangas lugu Septiņas vecmeitas, kur vienīgās vīriešu lomas tēlotājs ir viņš. 1944 iesaukts Latviešu leģionā.

1945 aprīlī nonācis amerikāņu gūstā. 1946 martā atbrīvots no Cedelghēmas gūstekņu nometnes Beļģijā. Pēc atbrīvošanas dzīvo dažādās DP nometnēs Vācijā: Zēdorfā, Bensheimā, visilgāk Hanavā. Piedalījies Daugavas Vanagu dibināšanas sapulcē Cedelghemā (1945) un saņēmis Latvijas Daugavas Vanagu Goda rakstu. Ilustrējis Cedelghemas gūstekņu nometnē 1945 izdotās dzejoļu grāmatas (skaitā 6). (Šo grāmatu 200 ekskluzīvos eksemplāros Latvijā 2000 izdeva Valters un Rapa, un tie, ar Centrālās bibliotēkas palīdzību, ziedoti skolu bibliotēkām). Hanavas nometnē no 1947 – 51 strādājis par angļu valodas skolotāju nometnes ģimnāzijā un Tautas Augstskolā un kā intervētājs pie IRO (International Refugee Organization). Ievēlēts par nometnes Izglītības un kultūras daļas vadītāju. 1947 – 51 studējis grafiku Frankfurtē.

1951 ieceļojis ASV. Līdz atgriešanās laikam Latvijā 1997 dzīvo Kalifornijā, aktīvi piedalās trimdas sabiedriskajā dzīvē un organizācijās. Ir Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības biedrs un Sanfrancisko ev. – lut. draudzes loceklis, Z.K. Daugavas Vanagu biedrs un Konkordijas Valdemārijas filistrs. 1951 – 55 studē reklāmas (komerciālo) mākslu, strādā par reklāmas zīmētāju vairākiem modes preču uzņēmumiem. Amerikas sabiedrībai parādījis sevi kā izcilu meistaru grafikā. 1965 izsludinātā visas ASV skatuves metu sacensībās 40 autoru starpā ierindojies starp 3 labākajiem. Izstādē Palace of the Legion of Honor muzejā Sanfrancisko par grafiku Ģērbtuve ieguvis 1. godalgu. Visos darbos jūtama precizitāte, smalkums, elegance.

Darinājis piemiņas markas, zīmējis plakātus, vākus grāmatām, žurnāliem, titullapu avīzei Laiks. Ilustrējis trimdas latviešu rakstnieku darbus, gleznojis dekorācijas latviešu teātra uzvedumiem. Rakstījis recenzijas par latviešu mākslas izstādēm un māksliniekiem laikrakstā Laiks. Ar darbiem piedalījies daudzās Kultūras fonda un Dziesmu svētku izstādēs ASV un Kanādā. Vairākkārt ieguvis godalgas amerikāņu mākslas izstādēs. Skaidrojis komunisma patieso seju republikāņu sanāksmēs un klubos, saņēmis Presidental Achievement Award, ko parakstījis prezidents Rolands Rēgens (Reagan).

Ir ALA (Amerikas Latviešu Apvienības) mūža biedrs, Amerikas Latviešu Mākslinieku Apvienības (ALMA) biedrs, Latviešu Preses Biedrības biedrs un Konkordijas Voldemārijas filistrs. Saņēmis ALA’s (Amerikas Latviešu apvienības) Atzinības rakstu (2006) par īpašiem sasniegumiem mākslā.

No 1971 regulāri apmeklējis Latviju, uzsverot, ka nekad nav sadarbojies ar čekas filiāli – Kultūras sakaru komiteju.

1997 atgriezies uz dzīvi Latvijā, Rīgā. Pirmā izstāde Kara muzejā Rīgā (1993). Tai sekojušas skates A i z p u t ē, Kuldīgā (1994), Jelgavā, Pāvilostā (1995), Talsos, Dobelē (1996), Liepājā, Saldū (1997), Ventspilī (1998), vēlāk arī Vidzemē (Cēsīs, Valmierā u.c.). Personālizstāde Valsts Mākslas muzejā (1999). Jumava izdevusi viņa mapi Grafikas (2000). 85 grafikas dāvinātas Kuldīgas muzejam, darbi privātās kolekcijās ASV un Kanādā, Valsts Mākslas muzejā, Latvijas Kara muzejā un Okupācijas muzejā. Ir Rīgas Latviešu biedrības biedrs.

Darbos dominē nacionālpatriotiskas tēmas, kas atspoguļo trimdas kultūras vēsturi. Vienmēr parādījis stingri izturētu nacionālu stāju par Latvijas brīvību un bezkompromisa cīņu pret komunismu. A.Langmanim paredzēta vieta arī Lestenes Brāļu kapos. Lestenei ziedoti 10 000 ASV dolāri kapu uzturēšanai.

Jautāts par A i z p u t i 2009 gadā, viņš atmiņas sāka ar J.Ziemeļnieka vārdiem: Ai, cik tas sen jau pagājībā tālā, cik prātam grūt’ tur atkal aizdomāt… Kad pēc daudziem gadiem tur atkal tiku aizvests, biju pārsteigts, cik mazs izskatījās pilsētas laukums un mana baltā lielā skolas ēka, kur gadu kā jauns skolotājs nostrādāju. Manās jaunības atmiņās tie bija daudz lielāki… Viss bija it kā sarucis… Atcerējās savu skolotāja darba gadu, skolas pārzini Paulu Tīrumu. ( Ar viņu mani liktenis atkal saveda kopā Vācijā, Hanavas DP nometnē. Viņš tur traģiski gāja bojā, peldoties ezerā.), epizodi sakarā ar 18.novembra atceres aktu skolā, kur es teicu svētku runu un citēju Ed.Virzas dzejoļa rindas: „Pār mums bez apstājas stāv divu tautu nievs, Mums uzglūn ģermāņi un apdraud krievs!” To nakti mani pulksten vienos izrāva no gultas un aizveda nopratināšanai. Pratinātājs bija SD priekšnieks Špāks. Laimīgā kārtā tiku cauri ar brīdinājumu. Līdz tam nebiju apjautis, cik bīstama bija arī šī vara. Atmiņā tika atsaukti arī citi notikumi un secināts: Atmiņas kā bites dūc un dzeļ, viss, kas aizmirsts, atkal galvu ceļ… Misiņkalns, Tebras upīte…   &

devider

L - alfabēts