M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

LUKAŽS Imants – tēlnieks.

1930.01.05. K a l v e n e s pag. Vīnkalnos – 2007. jūlijā Rīgā. Apbedīts K a l v e n e s Aizporu kapos (15.07.)

Tēvs – kalējs, māte – mājsaimniece, dzīvesbiedre Mirdza Lukaža – tēlniece.

Beidzis Liepājas LMV (1952), LVMA Tēlniecības nod. (1958), diplomdarbs Imants (vad. K.Zemdega). Izstādēs piedalās kopš 1955.

Liepājas Novadpētniecības muzeja direktors (1958 – 65), LPSR Mākslas muzeja direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1965 – 78). Kultūras ministrijas Muzeju, tēlotājas mākslas un pieminekļu aizsardzības pārvaldes priekšsēdētājs (1978 – 89).

Strādājis galvenokārt monumentālajā tēlniecībā, darinājis Ļeņina pieminekli Siguldā (1978 kopā ar tēlnieku Z.Ķēdi, arhitekts E.Vecumnieks), P.Stučkas pieminekli Stučkā > Aizkrauklē (1978 kopā ar tēlnieku Z.Ķēdi un M.Lukažu, arhitekti E.Vecumnieks un M.Zilgalvis). Piedalījies monumentālu pieminekļu konkursos (Alūksnes brāļu kapi, 1972; Latviešu sarkano strēlnieku ansamblis Rīgā, 1966). Autors Padures kapos uzstādītajam piemineklim (1992) komunisma terora upuriem – diviem latviešu patriotiem, kurus nogalināja 1941 gada jūnijā.

Veidojis kapa pieminekļus Liepājas Centrālkapos māksliniekam A.Dzenim, aktrisei M.Ustubei.   M II, SR, LBV

devider

L - alfabēts