M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

MEŽSĒTA Elza (Lodziņa) – pedagoģe.

1916.01.11.Madonas apr. Kalsnavas pag. Āpēnos – 1990.01.06. K a z d a n g ā. Apbedīta K a z d a n g a s Pūceskalna kapos.

Dzimusi trūcīgu zemnieku ģimenē, kurā augusi vēl vecāka māsa Vilma (vēlākā skolotāja Kamola K a z d a n g a s tehnikumā). Mācījusies Pļaviņu pilsētas 6-klasīgā pamatskolā (1925 – 31). 1934 sākusi mācība Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā, bet mātes slimības dēļ tās nācies pārtraukt. Strādājusi fizisku darbu līdz 1944 rudenim, kad jāsāk bēgļu gaitas uz Kurzemi. Pēc kara atgriezusies dzimtajā pusē, mežstrādniece Kalsnavas virsmežniecībā. Uzzinājusi, ka viņas gadi padomju valstī nav šķērslis izglītības turpināšanai, iestājusies K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikumā agronomijas nodaļā, ko beigusi ar izcilību (1947). Mācības turpinātas LLA Veterinārmedicīnas fak., vienlaikus strādājot par stundu pasniedzēju K a z d a n g ā. Nodibināta ģimene ar tehnikuma skolotāju Jāni Mežsētu (1949), piedzimusi meita Māra (1950).

Tehnikumā strādājusi, spēkus nežēlodama. Jebkurš darbs veikts ar lielu atbildību, pedantisku precizitāti, apbrīnojamu neatlaidību, ko prasījusi arī no saviem audzēkņiem. Viņas izveidotais zootehnikas kabinets apbalvots ar Vissavienības lauksaimniecības izstādes zelta medaļu (1957). Latvijas PSR Nopelniem bagātā pasniedzēja (1964).

Kazdangas tehnikumā ir strādājušas daudzas skolotāju ģimenes, taču tik spilgtas un paliekošas vērtības kā Elza un Jānis Mežsētas nav atstājusi neviena, saka darbabiedrs .   AL

devider

M - alfabēts