Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
 |
||
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
PUŠMUCĀNS Vladislavs – pedagogs.
1911.10.07. Rēzeknes apr. Viļānu pag. – 2013.
Beidzis Malnavas lauksaimniecības vidusskolu. No 1931 seko studijas LVU Lauksaimniecības fak., ko beidz 1937. Līdzekļus studijām sapelna pats. Studentu biedrības Latgale biedrs. No 1934 nelegālā pagrīdes komjaunatnes organizācijā. 1937 iesaukts Latvijas armijā, dienējis instruktoru rotā, vēlāk iestājies virsnieku vietnieku kursos, taču kā politiski neuzticams karjeru tālāk nevarējis veidot. 1939 strādā Ludzas apr. Istras pag. 1940 – Daugavpils apriņķa vecākais agronoms, pēc tam – Malnavas lauksaimniecības vidusskolas direktors. Karam sākoties, evakuējies uz Krieviju, Gorkijas apgabalu, un rudenī brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā. Kara gaitas sāktas 43.latviešu strēlnieku gvardes divīzijā, tad – 201.latviešu strēlnieku divīzijas rezerves bataljonā, no 1942 februāra – 210. LSD191. strēlnieku pulka ložmetējnieku vada komandieris. No 1943 marta – 43. Latviešu strēlnieku divīzijas 123.gvardes strēlnieku pulka ložmetējnieku vada komandieris, gvardes vecākais leitnants. Divreiz smagi ievainots (1942 febr. pie Staraja Rusas, 1944 janv. pie Nasvas).
Demobilizējies 1945 jūlijā un jau augustā ieradies K a z d a n g ā, lai sāktu pildīt K a z d a n g a s lauksaimniecības tehnikuma direktora pienākumus. (Pirmā pavēle Kazdangā parakstīta 1945.06.08., aicinot visus piedalīties ražas novākšanā). Turpat 26 gadi (1945 – 1971) saistīti ar K a z d a n g u. Te nodibināta ģimene (sieva skolotāja Kazdangas 7-gad. skolā), izauguši 3 dēli. Par direktoru strādājis līdz 1964.12.12., pēc tam vēl dažus gadus nodaļas vadītājs un skolotājs. Ļoti mīlēja Kazdangu. No tās šķīries, atgriezās uz dzīvi dzimtajā Latgalē – Rēzeknes raj. Sakstagalā (personīgā mājā).
Apbalvots ar medaļu Par drošsirdību. Sakarā ar 50. dzimšanas dienu Latvijas PSR AP Prezīdija Goda raksts (1961). AL