Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
SIKTARS - SĒRSNA Arturs – izglītības darbinieks.
1903.09.04. Sēļu Vecgaliņos – 1981.Ventspilī. Apbedīts Meža kapos Ventspilī..
Mācījies Sēļu pagastskolā, proģimnāzijā Rūjienā, beidzis Valmieras vidusskolu 1921) un LU filozofijas nodaļu (1921 – 32). Bijis pamatskolas pārzinis Ancē un Rīgā, Kuldīgas un A i z p u t e s apr. tautskolu inspektors un skolu valžu priekšsēdētājs (1939 -40). 1940.29.04. mainīts uzvārds Siktars uz SĒRSNA. Pēdējā skolotāja darba vieta Piltenes skolā (1945 – 51).
Strādādams par Ances pamatskolas pārzini, 1935 aicinājis skolēnus pierakstīt no vecākiem un vecvecākiem dzirdētās teikas un nostāstus. Tās apkopotas krājumā Ances teikas (pavisam 700 vienību), par ko saņemta pateicība no Valsts Folkloras krātuves. Šī teiku grāmata nav atstājusi vienaldzīgu arī rakstnieci Dagniju Zigmonti. Viņas krājumā Gausīgais nazis rakstnieces literārajos darbos var atpazīt Ances teiku motīvus gan par Mežgalu govīm, gan klibo skolmeistaru Bahu u.c. Ar VKKF un Ances padomes finansējumu Ances teikas izdotas 2008.
Pēdējā darba vieta līdz aiziešanai pensijā – namu pārvaldnieks Ventspilī. Mūža pēdējos gadus veltījis Raiņa dzīves pētīšanai. Nebijis vienis prātis ar Saulcerītes Vieses koncepciju, tiekoties ar viņu, iekaisis strīdos. Pats braucis pa Raiņa vietām, vācis ziņas. Savākto materiālu pēc viņa nāves aizvedis Kalnačs. Evp, VV, K, Ljas Sk