M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SILACĒRPS Edgars - mūziķis.

Dzimis 1960.11.11. A i z p u t ē. Tēva mājas, kurās vadīta bērnība un jaunība līdz aiziešanai uz Liepāju, Aizputes pievārtē esošie A i z p u t e s pag. Dārznieki. Ir 2 gadus jaunāks brālis Leons un 7 gadus jaunāka māsa Dzidra.

Mācījies A i z p u t e s ciema 8-gad. skolā (1969 – 76), A i z p u t e s vidusskolā, matemātikas klasē (1976 – 79). Skolas laika intereses – literatūra, matemātika, vēsture, novadpētniecība, no sporta veidiem – orientēšanās apvidū. Bumbu spēle bijusi ikdiena. Jau no pusaudža gadiem – rock – pop – jazz muzicē. Klausījies visu, kam ticis klāt, arī tolaik pieejamo estrādes mūziku padomju Latvijā. Ģitāru pirmoreiz paņēmis rokās 16 gadu vecumā. Tās spēles pamatus, kā arī elementāro teoriju apguvis pašmācības ceļā. 1979 iestājies Liepājas Mūzikas vidusskolas vokālajā nodaļā, ko absolvē 1985, jo no 1979 – 81 iesaukts karadienestā (seržants).

Muzikālās gaitas vedušas pa daudz un dažādām vietām Liepājā u.c. Liepājas Estrādes biroja ģitārists restorānos un kafejnīcās (1984 – 86), solists Kuldīgas raj. kolhozā Vārme Hardroka stila grupā, kas koncertēja visā Latvijā (1986 – 88), dažādu darbu veicējs (gaismas un skaņu, režija, administrators, basģitārists, dziesmu sacerētājs, dziedātājs) grupā Credo (1988 – 2000); muzikālā tandēma Romas Dārzs solists, basģitārists (1988 – 2004). No 2000 – ar pārtraukumiem līdz mūsdienām – Feliksa Ķiģeļa basģitārists, ģitārists, reizēm arī dziedātājs. No 2008 Virga Hard orchestra akustiskā ģitāra, reizēm piedziedātājs. No 2011 Liepājas sērkociņu fabrikas vokāli instrumentālā ansambļa ģitārists, arī piedziedātājs un no 2012 – basģitārists Liepājas Ģitāristu Lielansamblī. Visu laiku – pa brīžam – izpilda arī solo programmas.

No 1992 saistīts arī ar Liepājas teātri dažādās izrādēs un uzvedumos: basģitārists orķestrī (R.Paula mūziklā Dāmu paradīze, J.Kulakova Stikla kalns), Mārtiņa Vilsona teātrī Mūris (1999 – 2002) Skatuves muzikants(akustiskā ģitāra) izrādē par A.Čaka dzeju.

Sacerējis dziesmas grupai Credo (1992 -93). Var minēt Ziemsvētku dziesmu ciklu ar latviešu dzejnieku vārdiem, kas pirmoreiz uzvesta Liepājas teātrī H.Laukšteina režijā (1992). Dziesmas izmantotas arī citos projektos (2010 Liepājas Tautas teātrī I.Kalnarājas režijā), dziesmas un mūzika Liepājas teātra izrādei Pifa piedzīvojumi (90.gados un vēlāk). Pēdējā izrāde Makss un Morics (2012).

Darbojies Liepājas Neatkarīgais radio (1989 – 98) – Liepājas ziņas, publicistika (Latvijas 1. un 2.kanālos). Autorprogramma Rock’n roll (1993 – 2000) Radio Liepāja.

Bijis žurnālists laikrakstā Liepājas Laiks (1997 – 98).

Īpaša sadarbība ar dzejnieku Olafu Gūtmani. Rakstījis dziesmas ar dzejnieka vārdiem festivālam Mēs liepājniekiem – 93 (1993). Par godu Liepājas 370. dzimšanas dienai radīts un ierakstīts dziesmu cikls (1.daļa 1995, 2.daļa 2012). Cikls pilnībā atskaņots dzejnieks 85.jubilejas svinībās Liepājas Latviešu biedrības namā , piedaloties Sērkociņu fabrikas vokāli instrumentālajam ansamblim un korim.

2012 – 13 sacerētas dziesmas Maskavas dzejnieces Margaritas Belajas rokoperai Durvis princim (Dverj dļa princa), kura pamatā ir stāsts par rokenrola muzikantu, izmantojot Latvijas rokmuzīķu reālās dzīves notikumus. Tas radīts Maskavas teātrim Aparte. Dziesmas tam raksta arī citi Latvijas mūziķi.

No I.Silacērpa solodarbības veikuma jāmin ieraksts dziesmu izlasei Dēkaiņa stāsts (2006), kas 2012 izdots CD formātā.

No 1999 atbildīgais par gāzes saimniecību SIA Virāža A. Ģimenē dēls (dz. 1984) un meita (dz.2003). Vīra gadu intereses joprojām saista vēsture, novadpētniecība, kā arī daba, filozofija, fotogrāfija.   &

devider

S - alfabēts