M. BirznieceMēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)

Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.

Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.

Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.

Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.

 

devider

SMILTIŅA Dzintra (Ceriņa) – skolotāja, sabiedriska darbiniece.

Dzimusi 1940.19.01. Liepājā mūziķa akordeonista Voldemāra Ceriņa ģimenē, kurā jau augusi par viņu 11 gadus vecāka māsa.

Skolas gaitas sākusi Liepājas 2. septiņgadīgajā skolā (1947), paralēli mācoties arī klavierspēli. Pamatskolai sekojušas mācības Liepājas 1.vidusskolā, kur – kā pati saka – laimējies iekļūt klasē, kurā, atšķirībā no pārējām paralēlklasēm, jāmācās arī loģika un latīņu valoda, kas vēlāk, apgūstot mūzikas terminus, to apguvi ļoti atvieglojusi. Pēc vidusskolas – mācības E.Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā, klavieru specialitātē.

Par aizputnieci sevi sauc no 1961 rudens, kad Liepājas mūzikas vidusskolas direktora Valda Vikmaņa rosināta, sākusi strādāt A i z p u t e s mūzikas skolā par klavierskolotāju un nostrādājusi te līdz 1965, kad nodibinājusi ģimeni, pārcēlušies uz Rīgu un strādājusi šo pašu darbu Stučkas/Aizkraukles mūzikas skolā.

Gadi no 1969 – 98 atkal saistās ar A i z p u t i. Tas ir laiks, kad viņa plaši iesaistās sabiedriskajā un kultūras dzīvē un veic daudzus pienākumus. Aktīvi darbojas Liepājas raj. kultūras darbinieku arodbiedrībā, koncertu un skolēnu ekskursiju organizēšanā, aizraujas ar audzēkņu redzesloka paplašināšanu mūzikā un literatūrā – ved tos uz operu Rīgā, uz rakstnieku un mākslinieku memoriālajiem muzejiem.

Sākoties Atmodas laikam, redzama daudzu A i z p u t ē notiekošu pasākumu organizētāju – aktīvistu pulkā. Laiks pilns saviļņojošiem notikumiem un sabiedriskiem darbiem. Viņa – viena no pirmā sasaukuma deputātēm, pilsētas domes locekle, kultūras, izglītības un sporta komitejas priekšsēdētāja. Piedalās mākslas skolas, amatniecības skolas, muzeja, kristīgās biedrības Samarietis, vietējās televīzijas, Aizputes radio veidošanā, mākslas izstāžu un pilsētas ielu svētku organizēšanā un norisē. 1991 gada bargajās dienās kopā ar dēlu Jāni bijusi Rīgā uz barikādēm, lai palīdzētu sargāt Latvijas brīvību.

Kad 1999 nācās konstatēt, ka ar piešķirto pensiju izdzīvot nevar, bija uz laiku A i z p u t e jāpamet, un 10 gadus Carnikavā vietējā dārzniecībā audzēti tomāti. Un tad kā laime kāds telefona zvans: Aizputes mākslas skolā ir dežuranta štata vienība… Šo darbu, vēl dāsni apveltīta ar citiem pienākumiem, viņa sāka 2009.18.02.

Pēc atgriešanās A i z p u t ē atmodušies arī līdz tam viņā snaudošie no senčiem mantotie gēni - rokdarbu prasme (mamma pat bija mācījusies Kaucmindes mājturības skolā): tapusi no krāsainiem kvadrātiņiem tamborēta sega mākslinieku rezidenču centram Serde, pēc ķīniešu horoskopa izveidotas tamborētas zīmes katram gadam – pūķis, čūska, zirgs…, ar kurām piedalās gadskārtējā rokdarbu izstādē Aizputes muzejā.

Apbalvota ar 1991 gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi; ierakstīta Aizputes pilsētas Goda grāmatā (1996); vairākkārt apbalvota ar Liepājas raj. Kultūras nodaļas Goda rakstiem par ieguldījumu bērnu muzikālajā audzināšanā.

Dzīves pamatmotīvs: darīt labu, domāt labi, runāt labu, censties būt tāda, kas ļauno labo.   &

devider

S - alfabēts