Mēs pārāk maz savos novados ieklausāmies novadnieku ideālismā. Kur viņi tiekušies, kā panākuši, ko viņi sasnieguši, ko varētu mums teikt. Kāpēc šodienas laikabiedriem nekādā veidā necenšas uzrādīt pagastos tur bijušo ideju cilvēku un lielas enerģijas nesēju censoņu devumu savai vietai un cilvēkiem? Kā tas celtu pašapziņu un vietējo dzīvesspēju! („Leišmalīte”, 227./228.lpp.)
Šie man tuvā dzejnieka Imanta Ziedoņa vārdi mani rosināja vākt un apkopot materiālus aizputnieku un novadnieku biogrāfiskajai vārdnīcai.
Mazs bij tēva novadiņ(i)s… Jā, 2009. gadā radītais Aizputes novads ir mazāks par kādreizējo Aizputes rajonu un vēl jo vairāk par Aizputes apriņķi. Tikai nieka 640,2 km2, kuros ietilpst Aizputes pilsēta un pieci pagasti – Aizputes, Cīravas, Lažas., Kalvenes un Kazdangas. Bet – mūsu tautai ir arī sakāmais: Nevis vieta grezno cilvēku, bet cilvēks vietu. Turpat trīs gadus vācot materiālus vārdnīcai, esmu par to atkal un atkal varējusi pārliecināties. Kādi lieliski cilvēki dzīvojuši un dzīvo mūsu novadā! Cik plašs interešu loks! Kāds devums savai tautai un dzimtenei! Te mēs atradīsim visdažādāko profesiju pārstāvjus visdažādākajās jomās, ar visdažādākajām interesēm un paveikto.
Protams, kā jebkura vārdnīca vai enciklopēdija, arī šī nav pilnīga un neaptver visus, par kuriem varētu un vajadzētu stāstīt. Ne jau visi apzināti. Ir bijuši arī tādi, kas nav vēlējušies par sevi ziņas sniegt. Vārdnīcā atrodami 688 šķirkļi (sievietēm aiz vārda minēts pirmslaulības uzvārds). Šķirkļa beigās saīsināti norādīts uz avotu, no kura ziņas ņemtas.
Vissirsnīgākais paldies visiem, kas sekmējuši šī darba tapšanu.
Pēdējās izmaiņas vārdnīcā: 21.03.2019
Jauni ieraksti: 7
Čakārnis Dāvids, Kazeks Jānis, Liepiņa Ilga, Mētra Imants, Plezere Dzidra, Šveiduks Vitolds, Holštroma Ilze.
Papildinājumi vai labojumi: 70
SOROKINA Jeļena – ārste neiroloģe, narkoloģe, arī psihoterapeite.
Dzimusi 1964.07.05. Madonā. Tēvs – jūrnieks, māte – vadoša darbiniece namu pārvaldes sistēmā (mācoties tehnikumā, bijusi A i z p u t ē praksē un viesnīcā gulējusi tajā pašā istabā Pasta ielā , kur pēc gadiem J.).
Beigusi Madonas vidusskolu. 1981 – 87 studējusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultātē. 1987 – 88 intendantūra P.Stradiņa republikāniskajā klīniskajā slimnīcā. Studiju gados strādājusi Traumatoloģijas institūtā. Neiroloģiju izvēlējusies tāpēc, ka tā daļēji esot kā mīklas minēšana. Reti kad uzreiz esot skaidra diagnoze (Var teikt, ka neiraloģija ir prāta spēle.). Īpaši agrāk. Tagad esot vieglāk, jo ir daudz modernu izmeklēšanas iespēju.
Pēc augstskolas beigšanas sadales kārtā nonākusi A i z p u t ē. Ar Aizputi bijis interesanti: pirms došanās pie sadales komisijas viņi, absolventi, pētījuši Latvijas karti un tajā atraduši arī tādu vietu kā A i z p u t e, par kuru viņa iepriekš pat nezinājusi, kur tā atrodas. Kad viņai bijis jādodas pie sadales komisijas, tur piedāvāta tikai minētā A i z p u t e. Kā varot būt tāda sagadīšanās? Kad izgājusi pie biedriem un pateikusi, ka saņēmusi norīkojumu uz A i z p u t i, viņai sākumā pat negribējuši ticēt, domājuši, ka joko.
Pirmie iespaidi par šo pilsētu? – Briesmīgi. Tagad sakoptā A i z p u t e toreiz bijusi tik pelēka, netīra, slapja. Sākumā apmešanās viesnīcā, kur blaktis, blusas. Tomēr es tos laikus neatceros ar nepatiku, jo no sava izlaiduma uz Aizputi atnācām 5 jauni ārsti. Mums pašiem bija sava kompānija. Mums gāja ļoti labi. Iedzīvoties ļoti palīdzējuši apkārtējie cilvēki. Darba bijis ļoti daudz, jo tik daudz smagu neiroloģisku slimnieku te sen neesot bijis. Sākumā dzīvoklis ar malkas apkuri. Tad mājoklis ar centrālapkuri iedots A i z p u t e s pagastā. 3 km kājām ik rītus un vakarus uz darbu un no tā - laba fizkultūra. Vēlāk – dzīvoklis pilsētā.
Strādāja par neiroloģi. Ieinteresēja narkoloģija, sāka braukt to mācīties, pat bez īpašas domas, ka šo darbu kādreiz strādās. Bet sākās pārmaiņas medicīnā, samazinājās pacientu skaits, jo ģimenes ārsti centās paši tikt ar visu galā. Jau agrāk tikusi aicināta darbā uz Liepāju, nu to pieņēmusi. Aizgājusi par neiroloģi. Drīz piedāvāta narkoloģijas nodaļas vadītājas vieta. No 2000 neiroloģe Liepājas Reģionālās slimnīcas narkoloģijas nodaļā. No 2001 šīs nodaļas vadītāja, sertificēta narkoloģe un neiroloģe.
Saites ar A i z p u t i nav pavisam pārtrūkušas. Te privātprakse, kur pacientus pieņem reizi nedēļā (agrāk – divreiz). Atzīst, ka slodze liela. Tāpēc brīvajā laikā vislabprātāk esot mājās un nekur neejot. Vasarā labāk – var izbraukt pie dabas, aiziet uz koncertiem, kaut kur aizceļot.
Ar savu attieksmi pret slimniekiem iemantojusi patiesu atzinību un cieņu. Palīdzējusi tik daudziem. KV